Vašingtona un Brisele uzskata, ka šīs vēlēšanas vēl vairāk apgrūtinās centienus panākt atrisinājumu Austrumukrainas konfliktam, kurā kopš 2014. gada dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Rietumi norādījuši, ka šīs tā saucamās vēlēšanas pārkāpj Ukrainas likumus un ir nesavietojamas ar Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Eiropas Savienība (ES) norādījusi, ka vēlēšanu iecere ir pretrunā ar Minskas vienošanos, kas 2015. gadā tika panākta ar Francijas un Vācijas starpniecību.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni sestdien paziņoja, ka ES uzskata šīs vēlēšanas par pretlikumīgām un neatzīs tās.
Viņa sacīja, ES ir aicinājusi Krieviju apturēt šīs vēlēšanas, bet Kremlis šos aicinājumus ir noraidījis.
Maskava paziņoja, ka vēlēšanas nepieciešamas, lai aizpildītu varas vakuumu pēc prokrievisko kaujinieku pašpasludinātās Doņeckas republikas līdera Aleksandra Zaharčeno slepkavības, kas notika augustā.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
