Pretrunīgi vērtētie noteikumi pieņemti tikai pirms trim gadiem, 2015. gadā, lai tādējādi panāktu vietējo iedzīvotāju lielāku līdzdalību vienā no valsts ienesīgākajiem ekonomiskajiem sektoriem. Likums paredzēja, ka kompānijas vadībā vismaz 20% cilvēku jābūt melnādainajiem namībiešiem, kā arī vismaz 5% kompāniju akciju jāpieder viņiem.
Rezultātā esot sarukusi investoru interese par dimanta un urāna ieguvēm, nodarot kaitējumu nozarei kopumā. Neskaidrība par līdzīgu prasību izmaiņām nākotnē, esot atturējusi pat esošos investorus no jaunu līdzekļu ieguldīšanas.
Piektdien Namībijas ieguves un enerģijas ministrs Toms Alvendo šo prasību atcēlis, to pagaidām nekomentējot.
Bijusī Vācijas kolonija Namībija neatkarību no Dienvidāfrikas ieguva 1990. gadā. Līdz tam valstī valdīja aparteīda likumi, liedzot melnādainajiem pamatiedzīvotājiem ne tikai teikšanu pār valsts resursiem un uzņēmumiem, bet pat ieņemt vadošus amatus. Lai gan pēdējo gandrīz 30 gadu laikā dažādi valsts ekonomikas sektori piedzīvojuši pārmaiņas, ieguves rūpniecība, kas ir atkarīga no ārvalstu investīcijām, palikusi gandrīz tikai ārvalstnieku vai baltādaino namībiešu īpašumā.
Ieguves rūpniecība veido aptuveni 12,2% no valsts iekšzemes kopprodukta. Baltādainie namībieši, kuri lielākoties ir vācu, britu un portugāļu kolonizatoru pēcteči, veido aptuveni 7% no visiem Namībijas iedzīvotājiem.
