DUP līdere Arlīna Fostere ieradusies Briselē uz tikšanos ar Eiropas Savienības (ES) "Brexit" sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē.
Par galveno sarunu klupšanas akmeni kļuvis jautājums par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.
"Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū nedrīkst būt tirdzniecības barjeru, kas sagrautu Ziemeļīrijas ekonomisko labklājību," žurnālistiem norādīja Fostere.
"Mēs nevaram atbalstīt jebkādu vienošanos, kas izsauktu muitas vai regulējumu barjeras izveidi Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū," uzsvēra DUP līdere.
Nedz Londona, nedz Brisele nevēlas, lai pēc "Brexit" starp Īriju un Ziemeļīriju tiktu atjaunota stingra robeža.
Meja uzskata, ka no robežkontroles atjaunošanas var pasargāt jaunais tirdzniecības līgums starp Lielbritāniju un ES, taču piekrīt, ka nepieciešams kāds pagaidu risinājums, kamēr jaunais līgums tiek noslēgts.
Taču Barnjē un citi ES līderi brīdinājuši Londonu, ka gadījumā, ja tā vēlas brīvu preču kustību pār sauszemes robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, tai jāpiekrīt, ka muitas kontrolei tik pakļautas preces, kas Ziemeļīrijā nonāk no pārējās Lielbritānijas.
Pēc tikšanās ar Fosteri, Barnjē norādīja, ka viņš to mēģinājis paskaidrot arī DUP līderei.
Viens no kompromisa variantiem varētu būt visas Lielbritānijas palikšana ES muitas ūnijā uz nenoteiktu laiku, kamēr tiek noslēgts jaunais tirdzniecības līgums.
Taču pret to iebilst eiroskeptiķi pašas Mejas Konservatīvajā partijā, jo tādējādi Lielbritānijai būtu joprojām jāpakļaujas ES tiesību normām, kuras Londona vairs nespētu ietekmēt.
Otrs kompromisa variants, ko Barnjē piedāvā, būtu zināmai muitas kontrolei pakļaut preču plūsmu pār Īrijas jūru starp pārējo Apvienoto Karalisti un Ziemeļīriju.
Taču Fostere kategoriski noraidīja šādu iespēju.
"Kāpēc gan mums būtu nepieciešama kontrole starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju vai starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju, ja mēs esam Apvienotās Karalistes kopīgā tirgus integrāla daļa," retoriski vaicāja DUP līdere.
