Foto: EPA/Scanpix/LETA
Piektdien un sestdien notikušajās Čehijas municipālajās vēlēšanās vairumā lielāko pašvaldību uzvarējusi premjerministra Andreja Babiša vadītā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), taču Prāgā tā ierindojusies tikai piektajā vietā.

Galvaspilsētā uzvaru guvusi centriski labējā Pilsoniski demokrātiskā partija (ODS), kam seko Pirātu partija.

Tikmēr vissmagāko sakāvi gan pašvaldību, gan vienlaikus notikušajās Senāta vēlēšanās cietuši sociāldemokrāti (ČSSD) un komunisti (KSČM).

Pagājušās nedēļas nogalē notikušās vēlēšanas bija pirmais nopietnais pārbaudījums jūlijā pie varas nākušajai ANO un ČSSD koalīcijai.

Kopumā uz 62 000 municipālo padomju deputātu vietām pretendēja 216 000 kandidātu.

Mazākajās municipalitātēs tradicionāli visvairāk vietu izcīnījuši neatkarīgie kandidāti, kas pārstāv dažādas vietējās apvienības.

Vēlētāju aktivitāte visā valstī pārsniedza 47%, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās municipālajās vēlēšanās 2014.gadā.

Tikmēr Senāta vēlēšanās, kurās cīņa norisinājās par trešdaļu no parlamenta augšpalātas locekļu vietām, piedalījušies tikai 42% balsstiesīgo.

Prāgā, kur iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās uzvarēja ANO, šoreiz uzvaras laurus plūca ODS, taču šķiet, ka mēra krēslu iegūs "pirāti".

Nedz ODS, kas izcīnījusi 14 no 65 galvaspilsētas domnieku vietām, nedz ANO ar 12 mandātiem, šķiet, nespēs atrast koalīcijas partnerus.

Savukārt Pirātu partijai, apvienībai "Praha Sobe" un liberāli konservatīvās partijas "TOP 09" izveidotajai koalīcijai "Apvienotie spēki Prāgai", kam katrai pienākas pa 13 domnieku vietām un kuras izrādījušas gatavību savstarpēji sadarboties, jaunajā domes sastāvā būs pārliecinošs vairākums.

Tikmēr sociāldemokrāti, kas līdz ar ANO sastāvēja līdzšinējā Prāgas valdošajā koalīcijā, kā arī komunisti pirmo reizi kopš "Samta revolūcijas" vispār nav iekļuvuši galvaspilsētas domē.

Savukārt Senāta vēlēšanās, kurās uz 27 brīvajām senatoru vietām pretendēja 236 kandidāti, vislielākos panākumus guvuši pilsoniskie demokrāti.

Tomēr pirmajā balsošanas kārtā izcīnītas tikai divas senatoru vietas. Visos pārējos vēlēšanu apgabalos, kuros neviens no kandidātiem nav ieguvis vismaz 50% balsu, 12. un 13.oktobrī nāksies rīkot otro vēlēšanu kārtu.

Otrajā kārtā citu starpā iekļuvuši 11 ODS kandidāti, desmit ANO kandidāti, pieci sociāldemokrātu kandidāti un trīs "pirātu" kandidāti.

Tikmēr komunisti pirmo reizi Senāta vēlēšanās varētu neizcīnīt nevienu senatora vietu, jo vienīgais KSČM kandidāts, kas iekļuvis otrajā kārtā, saņēmis uz pusi mazāk balsu nekā viņa sāncensis, kurš pārstāv ČSSD.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!