Krievijas TV kanāls "Rossija 1" svētdien demonstrējis iepriekš neredzētus kadrus – videonovērošanas kameru ierakstus no mirkļa, kad augustā Doņeckā sprādzienā tika nogalināts prokremlisko separātistu līderis Aleksandrs Zaharčenko.
Kadri, kas sižetā pieteikti kā ekskluzīvi un iepriekš publiski nedemonstrēti, pārraidīti propagandista Dmitrija Kiseļeva svētdienas raidījumā "Nedēļas vēstis ar Dmitriju Kiseļevu".
Sižeta sākumā (video no 44:00 minūtēm) redzams, kā Ukrainas teritorijā ar Kremļa atbalstu izveidotā nelegālā valstiskā veidojuma "Doņeckas tautas republika" (DTR) līdera Zaharčenko autokorteža melnās apvidus automašīnas piebrauc pie ēkas.
Vispirms kafejnīcā "Separs" ieiet viens no bruņotajiem līdera apsargiem, lai pārbaudītu telpu, tikai pēc tam seko pats Zaharčenko un otrs miesassargs. Tajā brīdī nogrand sprādziens.
Tālāk sižetā reportieris stāsta, ka Zaharčenko parasti devās uzreiz uz sev rezervētu vietu kafejnīcā, kur uz čuguna krāsniņas viņu jau gaidīja karsta tēja, bet uz viņa galda vienmēr atradusies rezervācijas plāksnīte ar uzrakstu "Galds mīnēts".
Kafejnīcas "Separs" zāle iekārtota militārā stilā. Kā stāstīts sižetā, spridzeklis bijis novietots aiz vējtvera griestu apdares un tā jauda bijusi ekvivalenta 1,5 kilogramiem trotila. Spridzeklis bijis pildīts ar metāla šrapneļiem.
Lai ievietotu spridzekli aiz griestu apšuvuma, to ir nepieciešams demontēt, tāpēc raidījumā tiek secināts, ka Zaharčenko nogalināšana ir rūpīgi plānota un tajā ieguldīts ievērojams darbs. Sprāgstierīce aktivizēta tieši tad, kad zem tās atradies Zaharčenko.
Lai tik precīzi īstajā mirklī detonētu spridzekli, kortežs bija jānovēro, skaidrots raidījumā, neizslēdzot iespēju, ka spridzinātāji varētu būt pat pieslēgušies kafejnīcas videonovērošanas sistēmai.
Tālāk sižetā, rādot vīrieti, kurš 2016. gadā it kā novietojis spridzekli liftā, kurā tika nogalināts kaujinieku komandieris Arsēnijs Pavlovs ar iesauku Motorola, tiek skaidrots, ka šādus uzbrukumus plāno un vada no Kijevas un tiek pat pieļauts, ka ierīces sprāgstierīču aktivizēšanai nodevuši "ārvalstu izlūkdienesti".
Tas iekļaujas Krievijas un DTR oficiālajā naratīvā, kur par visām darbībām pret separātistu līderiem tiek vainoti Ukrainas specdienesti. Ārpus Krievijas un Ukrainas nekontrolētās teritorijas gan tiek izskatītas arī citas versijas. Kijeva notikušo šajā un citās reizēs parasti raksturo kā kaujinieku grupējumu savstarpējo rēķinu kārtošanu, neizslēdzot arī versiju par Krievijas specdienestu iesaisti.
Ar Krievijas atbalstu pašpasludinātās DTR līderi Aleksandru Zaharčenko nogalināja 31. augustā.
Zaharčenko uzspridzināts, kad atradās kafejnīcā "Separs" Doņeckā, Puškina ielā, no notikuma vietas vēstīja Krievijas propagandas kanāls "Life.ru". Kafejnīca "Separs" atrodas 200 metrus no Zaharčenko rezidences un piederot viņa apsardzes priekšniekam, ziņoja Ukrainas portāls UNIAN. Kafejnīca bijusi iecienīta prokremlisko kaujinieku atpūtas vieta.
Sprādzienā smagi ievainots arī viens no separātistu izveidotās valdības "ministriem" Aleksandrs Timofejevs, kā arī divi citi cilvēki. Ar segvārdu "Taškent" pazīstamais Timofejevs sprādzienā tika viegli ievainots arī pērn septembrī, kad tika detonēta viņa auto novietota bumba.
Zaharčenko ir līdz šim augstākā, bet ne vienīgā atentātā nogalinātā prokremlisko separātistu amatpersona Ukrainas austrumos.
Iepriekš uzbrukumos nogalināta virkne separātistu līderu un komandieru. Pērn februārī savā kabinetā tika nogalināts kaujinieku komandieris Mihails Tolstihs – plašāk pazīstams ar kaujas segvārdu Givi. Givi kabinetā tikusi iešauta "Šmeļ" raķete. Savukārt vēl pirms gada sprādzienā savas mājas liftā tika nogalināts Givi draugs Arsēnijs Pavlovs jeb Motorola. Gan Givi, gan Motorola bieži gozējās kameru priekšā un bija sava veida prokremlisko kaujinieku sejas.
2014. gada pavasarī Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu, kam sekoja Krievijas apbruņoto kaujinieku izraisīti nemieri valsts austrumos. Promaskaviskie spēki ir pārņēmuši atsevišķas Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijas, kurās nodibinātas tā sauktās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Karš starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītājiem separātistiem ir prasījis vairāk nekā 10 tūkstošus dzīvību.
