Šī bija ceturtā un pēdējā Junkera uzstāšanās ikgadējā runā par ES stāvokli, ņemot vērā, ka nākamgad pavasarī notiks EP vēlēšanas, un jaunievēlēto eiroparlamentāriešu politiskās grupas septembrī atkal izvēlēsies savu favorītu virzīšanai EK prezidenta amatam, kā arī apstiprinās dalībvalstu virzītos komisārus.

Šajā runā Junkers neizcēla, bet vairākkārt uzvēra nepieciešamību Eiropas dalībvalstīm meklēt kopsaucējus un būt vienotām, kā arī iestāties pret galēji labējiem un antieiropeiskiem spēkiem. Portāls "EU Observer" atzīmē, ka Junkera runā biežāk lietotie vārdi bijuši "vienoti", "pasaule", "laiks", "eiropieši", kas ir krasi atšķirīgi no viņa pirmās – 2015. gadā teiktās – runas, kurā galvenie vārdi bijuši "eiro" un "krīze".

Savukārt dažādi starptautiskie mediji atzīmējuši galvenos EK prezidenta izceltos punktus iepriekšējos gados, kas savukārt ļaujot tos salīdzināt pa nozarēm ar šogad teikto. Piedāvājam Junkera idejas tiešos, kā arī pārfrāzētos citātos. Nav jāmeklē tiešas sakarības vai pēctecība pa gadiem, bet drīzāk jāpievērš uzmanība, kā mainījušās Eiropas Savienības prioritātes.

Par ekonomiku un finanšu politiku

Pērn:

Eiropas ekonomiskā atveseļošanās pieredzējusi astoņu miljonu darbavietu izveidošanu un rekordaugstu nodarbinātību.

Eiropas Savienības budžetam jābūt saskanīgam ar tā ambīcijām, un tam nevajadzētu piedzīvot apgriešanu.

Šogad:

Eiropa ir pārvarējusi ekonomiskās krīzes un tagad piedzīvo nepārtrauktu izaugsmi, kopš 2014. gada, radot jau 12 miljonus darbavietu.

Eiropa iestājas par multinacionālismu un paliks atvērta pasaules daļa pat, ka tās partneri izvēlēsies citus tirdzniecības ceļus.

Par eirozonu

Pērn:

Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzētu pievienoties eiro, un Eiropas Komisija ir gatava palīdzēt tām īstenot pāreju.

Šogad:

Eiro projekts ir veiksmīgs, bet tas jāved tālāk, lai to padarītu par starptautisku valūtu. Eiro jākļūst par aktīvu jaunās, vēl suverēnākās Eiropas instrumentu.

Par uzņēmējdarbības vidi

Pērn:

ES pilsoņiem jābūt vienādām darba tiesībām neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas. Līdz ar to Eiropas Savienība izveidos vienotu darba tirgus aģentūru, kas regulēs šos apstākļus.

Šogad:

Eiropai jāturpina uzstādīt globālus standartus, it īpaši jauno tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta jomā.

Bezdarbs jauniešu vidū ir 14,*% kas ir augsts, bet zemākais pēdējo 18 gadu laikā.

Eiropa ir pārskatījusi savu pozīciju globālajā tirgū. Mums ir tirdzniecības līgumi ar 70 valstīm, un mēs veidojam 40% no pasaules iekšzemes kopprodukta. Mūsu tirdzniecības līgumus apšauba, bet tie ievēro dabas aizsardzības standartus un strādājošo tiesības.

Par drošību

Pērn:

Kiberuzbrukumi ir daudz bīstamāki par ieročiem un tankiem, tāpēc ES veidos kiberdrošības aģentūru, lai nodrošinātu savu aizsardzību.

Jaunai institūcijai vajadzētu palīdzēt veicināt informācijas apmaiņu par teroristiem un ārvalstu kaujiniekiem. Eiropas prokuroram vajadzētu vest pārrobežu izmeklēšanu terora noziegumu izmeklēšanā.

ES līdz 2025. gadam nepieciešama funkcionējoša aizsardzības savienība.

Šogad:

Eiropas Savienība ir atnesusi mieru kontinentam – izrādīsim lielāku cieņu Eiropas Savienībai.

Uzlabotiem Eiropas robežapsardzības spēkiem, ņemot vērā, ka šogad "Frontex" nolemts palielināt līdz 10 000 darbiniekiem, kuri varētu būt bruņoti un ar tiesībām īstenot deportācijas, vajadzētu palīdzēt valstīm īstenot uz imigrāciju attiecināto likumdošanu.

Par migrāciju

Pērn:

Eiropa nav cietoksnis, un tai vajadzētu uzņemt tos, kuri meklē patvērumu. Savukārt tie, kuri ierodas bez pamatojuma, ir jāizraida. Itālija ir rādījusi ceļu imigrantu problēmas risināšanai, bet citas tikmēr nav izrādījušas pietiekamu solidaritāti.

Šogad:

Eiropai jāpaliek tolerantai, atvērtai pasaules daļai. Eiropa nekad nekļūs par cietoksni, pavēršot muguru pret pasauli, īpaši to pasaules daļu, kurā ir ciešanas. Nelegālos migrantus ir jāatgriež. Esmu par legāliem atvērtiem migrantu ceļiem uz Eiropu, mums vajag kvalificētus migrantus.

Par Eiropas Savienības struktūru

Pērn:

Viens prezidents var labāk iemiesot Eiropas Savienības vienotību nekā pastāvošo sistēma, kurā dažādi līderi pārstāv dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju.

Eiropas Savienībai nepieciešams vienots finanšu ministrs, iespējams, no esošajiem Eiropas Komisijas locekļiem.

Šogad:

Eiropas Savienības valstīm turpmāk nevajadzētu būt spējīgām uzlikt veto bloka ārpolitikai. Tā vietā nepieciešams vairākuma atbalsts noteiktos jautājumos. Pēc līdzīga principa būtu jārisina jautājumi par nodokļiem.

Eiropai jāsaka "Nē!" "neveselīgam nacionālismam" un "Jā!" "apgaismotam patriotismam". Patriotisms ir vērtība, nekontrolēts nacionālisms ir pilns ar indi un blēdībām.

Par kaimiņvalstīm

Pērn:

Turcija ir aizvirzījusi sevi prom no dalības ES pārredzamā nākotnē. Tai jāļauj žurnālistiem brīvi strādāt un pārtraukt uzbrukt Eiropas līderiem.

Šogad:

Eiropai jāpārtrauc savas saiknes ar Āfrikas valstīm vērtēt kā donora un saņēmēja attiecības. Mēs piedāvājam jaunu savienību starp Eiropu un Āfriku – investīciju un ilgtspējīgu darbavietu savienību. Āfrikai nevajag labdarību, bet īstu un sabalansētu partnerību. Mēs nesākam no nekā – jau patlaban investīcijās privātajā un sabiedriskajā sektorā novirzīti 45 miljardi eiro.

Par paplašināšanos

Pērn:

Eiropas Savienība paplašināsies tālāk, kļūstot par lielāku savienību nekā esošās 27 valstis (neskaitot Lielbritāniju).

Šogad:

Mums nepieciešama atklāta attieksme attiecībā uz Rietumbalkānu valstu uzņemšanu, citādi mūsu tuvāko apkārtni pārveidos citi starptautiskie spēlētāji.

Par 'Brexit'

Pērn:

Eiropas Savienība turpinās doties uz priekšu. "Brexit" nav beigas, un ES jāizmanto iespēja no jauna definēt savu misiju.

Šogad:

Eiropas Savienība respektē, bet nožēlo Lielbritānijas izvēli, un lūdz britu valdību saprast, ka ārpus savienības tā nevarēs baudīt tās pašas privilēģijas kā iekšienē. Eiropa vienmēr izrādīs solidaritāti ar Īriju attiecībā uz tās robežjautājumu ar Apvienoto Karalisti. Lielbritānija vienmēr būs tuvs partneris politiskos, ekonomiskos un drošības jautājumos.