Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers trešdien oficiāli paziņojis par kandidēšanu uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu.

Vēbers savu kandidatūru uz EK prezidenta amatu oficiāli pieteica trešdien ETP grupas sēdē.

"Es vēlos kļūt par EPP vadošo kandidātu 2019. gada Eiropas vēlēšanās un par nākamo Eiropas Komisijas prezidentu," tviterī paziņoja 46 gadus vecais politiķis.

"Mēs nevaram turpināt tā, kā mēs šobrīd esam ES," tviterī raksta Vēbers. "Es palīdzēšu Eiropu atdot atpakaļ cilvēkiem un atjaunot saikni starp pilsoņiem un Eiropas Savienību. Es vēlos iedarbināt jaunu nodaļu ES."

Nacionālā līmenī Vēbers ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) priekšsēdētāja vietnieks. Vēberam ir CSU un Merkeles atbalsts.

Taču viņš domājams saskarsies ar pretestību no vairākām pusēm, tostarp citiem konservatīvajiem un Francijas prezidenta Emanuela Makrona.

Vēbers, kuram trūkst pieredzes valdības darbā, ir distancējies no stingri labējiem noskaņojumiem CSU un nākamnedēļ cer uz oficiālu Merkeles atbalstu.

Viņš uzskata, ka ES tiek apdraudēta no ārpuses, no tādiem ārvalstu līderiem kā ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas ir negatīvi noskaņoti pret ES, kā arī no galēji labējiem un citiem eiroskeptiskiem ārvalstu spēkiem, kas kļūst arvien populārāki Eiropā.

"Eiropa atrodas pagrieziena punktā. Mums tiek radītas problēmas gan no ārpuses, gan iekšpuses. Runa ir par Eiropas dzīvesveida izdzīvošanu," paziņoja Vēbers, solot lielāku demokrātiju un EP parlamenta lomas palielināšanu.

EP deputāte, ETP grupas viceprezidente Sandra Kalniete (V) norāda, ka strādāt Vēbera vadītajā ETP grupas prezidentūrā ir komandas darbs. "Manfrēds ir īsts mūsu komandas kapteinis. Viņam piemīt vairākas īpašības, kas nepieciešamas veiksmīgam EK vadītājam, proti, spēja novērtēt visu spēles laukumu un spēlētāju stiprās un vājās puses, domāt ilglaicīgās kategorijās un atrast labāko iespējamo risinājumu," sacīja deputāte.

Viņasprāt, arī EK ir komanda, koleģiāls veidojums, kuras priekšsēdētājam jāprot saliedēt vienotam mērķim, saskaņojot dažādus viedokļus, reizēm arī pretējus. Viņa pauda pārliecību, ka Vēberam arī izdotos saņemt politisku atbalstu jaunievēlētajā EP, kura sastāvs solās būt ļoti raibs. Tieši darbā ar EP un politisko koalīciju veidošanā noderēs Vēbera lielā pieredze tajā, uzskata Kalniete.

Tikmēr EP deputāts, ETP grupas Latvijas delegācijas vadītājs Krišjānis Kariņš (V) skaidroja, ka Vēbera līdera spējas, inteliģence un kompetence ir izcili priekšnosacījumi viņa kandidatūrai uz nākamā EK prezidenta amatu un tas neapšaubāmi ir spēcīgs pieteikums.

"Strādājot kopā ar viņu ikdienā, varu apgalvot, ka viņš apzinās, cik lielā mērā ES ir arī Latvijas miera un labklājības simbols. Savos darbos viņš ir kaismīgs vienotas Eiropas idejas atbalstītājs un cīnītājs pret arvien skaļāk kliedzošiem populistiskajiem spēkiem, ar viņu vadībā ES būtu drošās rokās. Publiski skaidri un nerimstoši iestājies pret "Nord Stream 2" celtniecību, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgs atbalsts," teica Kariņš.

Savukārt EP deputāte, ETP grupas deputāte Inese Vaidere vērsa uzmanību, ka Vēbers ir demonstrējis savas spējas vadīt, izvirzīt prioritātes un pārliecināt par tām. Tāpat Vēbers ir pierādījis, ka labi izprot Latvijas vēsturi un Latvijai svarīgos jautājumus, uzskata politiķe, piebilstot, ka viņš ir vairākkārt paudis pārliecību, ka ir nepieciešams mazināt Krievijas politisko un ekonomisko ietekmi Eiropā, kā arī ir skaidri iestājies pret gāzes vada "Nord Stream 2" izbūvi.

"Mans kolēģis labi izprot okupācijas atstātās brūces mūsu latviešu tautai, tai skaitā - komunistiskā terora noziegumus. Viņš iestājas par drošu Eiropu, nostiprinātām ES ārējām robežām, kā arī par to, ka jāaptur nelegālā migrācija. Lai arī ETP partijas kandidātu EK prezidenta amatam oficiāli apstiprināsim novembra sākumā un pilnīgi iespējams, ka virzīts tiks vēl kāds, uzskatu, ka Vēbers noteikti ir visspēcīgākais kandidāts šim augstajam amatam," pārliecību pauda Vaidere.

2019.gadā atbrīvosies vairāki svarīgākie amati Eiropas Savienības (ES) vadībā, tostarp pašreizējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera krēsls.

Nākamgad beigsies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi pilnvaru termiņš. Vācijas kandidāts uz ECB prezidenta amatu ir pašreizējais Bundesbankas vadītājs Jenss Veidemans.

Vēbera nopietnākie konkurenti cīņā par EK prezidenta amatu no ETP varētu būt "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Bernjē un bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs.

Junkers 2014. gadā amatā tika iecelts saskaņā ar vienošanos, ka EP izraudzīsies vienu no vadošajiem kandidātiem (Spitzenkandidat), kuru būs izvirzījusi kāda no frakcijām, bet Eiropadome šo EP izvēli "ņems vērā", pieņemot galīgo lēmumu par nākamā EK prezidenta izraudzīšanu.

Pēc EP vēlēšanām nākamā gada 26. maijā Eiropadomei jūnijā būs jāpieņem lēmums par nākamo EK prezidentu, bet viņi var arī neņemt vērā EP viedokli un nominēt kādu, kas nav izraudzīts par vadošo kandidātu. Taču tādā gadījumā EP jaunais sasaukums, kas sapulcēsies septembrī, var noraidīt šo kandidātu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!