ASV Aizsardzības ministrijas ikgadējā ziņojumā par Ķīnas militārajām un ekonomiskajām ambīcijām teikts, ka Ķīna paplašina savas iespējas nosūtīt savus bumbvedējus tālākos lidojumos.
Ziņojumā uzsvērts, ka Ķīna palielina savas militārās spējas, tostarp aizsardzības budžetu, kas aplēsts uz 190 miljardiem ASV dolāru (167 miljardiem eiro). ASV aizsardzības budžets ir aptuveni trīs reizes lielāks.
"Pēdējo trīs gadu laikā [Ķīnas] Tautas atbrīvošanas armija strauji paplašinājusi savu bumbvedēju darbības zonas, gūstot pieredzi kritiskos jūras reģionos, un, iespējams, trenējas uzbrukumiem ASV un sabiedroto mērķiem," teikts Pentagona ziņojumā, kurā norādīts, ka nav skaidrs, ko Ķīna cenšas pierādīt ar šādiem lidojumiem.
Ķīnas armija var nodemonstrēt "spēju uzbrukt ASV un sabiedroto spēkiem un militārajām bāzēm Klusajā okeānā, tostarp Guamā," teikts ziņojumā.
Tajā sacīts, ka Ķīna restrukturizē savus sauszemes spēkus, lai "cīnītos un uzvarētu". "Šo reformu mērķis ir radīt mobilākus, modulārus, letālus sauszemes spēkus, kas spēj kalpot par kodolu vienotai operācijai," teikts ziņojumā.
Pentagons aplēsis, ka Ķīnas militārais budžets nākamo desmit gadu laikā sasniegs 240 miljardus ASV dolāru (211 miljardus eiro). Ziņojumā arī norādīts uz augošo Ķīnas kosmosa programmu, "neskatoties uz tās publisko nostāju pret kosmosa militarizēšanu".
Savienotās Valstis bažījas par Ķīnas augošo ietekmi Klusajā okeānā, sevišķi Dienvidķīnas jūrā, uz kuru pretendē gan Ķīna, gan citas reģiona valstis. Ķīna, kā izskatās, būvē militārus objektus uz salām un rifiem šajā rajonā, un mācību laikā priekšposteņos nolaidušies Ķīnas bumbvedēji.
Pentagona ziņojumā kā otrs riskantais punkts norādīta Taivāna. Dokumentā teikts, ka Pekina, iespējams, gatavojas ar spēku Taivānu pievienot Ķīnai. "Ja Savienotās Valstis iejauktos, Ķīna mēģinātu aizkavēt efektīvu iejaukšanos un gūt uzvaru ļoti intensīvā, ierobežotā karā, kas neievilktos ilgi," teikts ziņojumā.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un solījusi to atgūt, nepieciešamības gadījumā lietojot spēku.
Vašingtona pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku Taivānā 1979. gadā, kad ASV oficiāli atzina Ķīnas Tautas Republiku. ASV atzīst "vienas Ķīnas" valdību Pekinā, tomēr uztur draudzīgas neoficiālas attiecības ar Taivānu un pārdod tai ieročus.
Ķīnas un ASV attiecībās spriedze valda arī ārpus militārās jomas. Abas valstis ir praktiski nonākušas tirdzniecības karā viena ar otru.
