Incidents noticis pulksten 15.44 virs Igaunijas dienvidrietumiem pie Otepē pilsētas gaisa telpā, kas paredzēta mācībām, paziņojis Igaunijas Aizsardzības spēku preses dienests.

Igaunijas Gaisa spēki meklē raķeti, kas, iespējams, nav pašiznīcinājusies un ir nokritusi zemē.

Igaunijas Gaisa spēku komandieris pulkvedis Rīvo Valge žurnālistiem sacīja, ka tas ir pirmais šāds incidents Baltijā un arī citur pasaulē tādi gadījumi nenotiek bieži.

Viņš arī pateica, ka personīgi uzzinājis par incidentu ar raķeti tikai pusotru stundu pēc notikušā. Valge šo aizkavēšanos izskaidroja ar to, ka svarīgas informācijas noskaidrošanai starp valstīm vienmēr vajadzīgs daudz laika.

Valge pauda uzskatu, ka raķete, visticamāk, eksplodējusi gaisā. Piloti tomēr neredzēja sprādzienu, tāpēc ir iespējams, ka tā nokritusi zemē.

"Gaiss-gaiss tipa raķete netrāpīja nevienam lidaparātam," paziņoja Spānijas Aizsardzības ministrija, piebilstot, ka raķete tika izšauta gaisa telpā, kur atļauts veikt šāda veida manevrus.

Spānijas Aizsardzības ministrija atklāja, ka militārajās mācībās piedalījās divi Spānijas iznīcinātāji "Eurofighter" un divi Francijas iznīcinātāji "Mirage 2000". Pēc incidenta lidmašīnas atgriezušās gaisa spēku bāzē Šauļos Lietuvā.

Spānijas Aizsardzības ministrija sākusi notikušā izmeklēšanu.

AMRAAM tipa raķetes darbības rādiuss ir aptuveni 100 kilometri. Raķetes garums ir 3,7 metri, diametrs 18 centimetri un tai uzmontēta kaujas galviņa.

Iespējamā raķetes nokrišanas vieta ir 40 kilometri uz ziemeļiem no Tartu.

Valge atklāja, ka raķete saturēja piecus līdz desmit kilogramus sprāgstvielu.

Valge sacīja, ka incidenta izmeklēšanā iesaistījusies arī Civilās aviācijas pārvalde, Spānijas Gaisa spēki un NATO.

Igaunijas Aizsardzības spēki lūguši cilvēkus ziņot, ja viņi uz zemes pamana priekšmetu, kas varētu būtu pazudusī raķete, un nekādā gadījumā netuvoties tai, kā arī pašiem neveikt raķetes meklēšanu.

Raķetes izšaušanas zonā atradās arī citi lidaparāti, bet tie lidoja ievērojami augstāk par militāro mācību zonu, kura ir apmēram trīs līdz 7,5 kilometru augstumā, informēja Igaunijas aviosatiksmes dienesta vadītājs Illars Salumē.

"Civilajām lidmašīnām nav atļauts ielidot šajā zonā, un tās iekšienē lidojumus mācību laikā vada attiecīgie bruņoto spēku speciālisti. Izmeklēšanā ir jānoskaidro, vai lidmašīnas atradušās zemāk par šo zonu, tas ir, nekontrolējamā gaisa telpā," sacīja Salumē.

Viņš nevēlējās izteikt pieņēmumus par to, vai izšautā raķete būtu varējusi apdraudēt lidmašīnu kustību.

Aviosatiksmes dienesta drošības nodaļa tika informēta par notikušo ar e-pasta vēstuli, kas tika nosūtīta pulksten 18.03.

Salumē sacīja, ka viņa vadītajam dienestam ir informācija par militārajām lidmašīnām, kas lido Igaunijas gaisa telpā.

"Militārās lidmašīnas iesniedz lidojumu plānu un izmanto transponderus, tāpēc mēs tās redzam radaros. .. Reizēm notiek incidenti ar Krievijas Federācijas militārajām lidmašīnām, kuras nelieto transponderus un neiesniedz lidojumu plānu," teica Salumē.

Atbildot uz jautājumu, vai izšauto raķeti varēja redzēt aviosatiksmes dienesta radaros, Salumē sacīja, ka tehniski tas nav iespējams.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass sociālajā tīklā "Facebook" nosauca šo incidentu par "ļoti nožēlojamu". "Paldies Dievam, nav cilvēku upuru," rakstīja Ratass.

Ratass paziņoja, ka "gaisa spēku mācības ir rutīnas lieta pretgaisa aizsardzības efektivitātes paaugstināšanai, tomēr pirmām kārtām ir jāievēro nepieciešamība garantēt iedzīvotāju drošību".

"Kopš 2004. gada, kad Igaunija pievienojās NATO un mūsu gaisa telpu sāka aizsargāt NATO lidmašīnas, nav bijis neviena šāda incidenta," atzīmēja valdības vadītājs.

Viņš pauda pārliecību, ka Igaunijas Aizsardzības spēki kopā ar gaisa telpas aizsardzības misijas darbiniekiem veiks izmeklēšanu un "visi piekritīgie resori izdarīs visu, kas no tiem atkarīgs, lai garantētu cilvēku drošību".

Ratass arī atzina, ka "NATO gaisa telpas aizsardzības misija ir svarīga Igaunijas drošības garantēšanas daļa".

Raķešu spēku inženieris Urmass Rozimegi, atrodoties atvaļinājumā Spānijā, laikrakstam "Postimees" atzina par laimīgu sagadīšanos to, ka raķetes tuvumā nebija nevienas pasažieru lidmašīnas.

"Katrai raķetei ir savs radars. Ja brīdī, kad pilots izšāva raķeti, blakus būtu bijusi pasažieru lidmašīna, notiktu liela nelaime, jo nav izslēgts, ka tā varētu izraudzīties par savu mērķi šo lidmašīnu," paskaidroja Rozimegi.

"Es uzskatu – ja mērķis nav noteikts, tad tā ar lielu varbūtību eksplodēja gaisā," sacīja Rozimegi, piebilstot, ka raķetes eksplozija tomēr būtu redzama un dzirdama uz zemes.

Igaunijas Aizsardzības spēku štāba kapteinis Aivo Vahemetss laikrakstam "Tartu Postimees" atzina, ka nevienam nav zināms, cik tālu šī raķete varēja aizlidot. Viņš tomēr apstiprināja, ka potenciāli bīstamā zona, kur raķete eksplodējusi vai nokritusi, ir trīsstūris, kura divas malas var iezīmēt, uz kartes novelkot 100 kilometrus garu līniju no Otepē uz ziemeļiem un tādu pašu līniju uz ziemeļrietumiem.

Vahemetss arī pauda pārliecību, ka Igaunijā funkcionējošie radari nespēj atpazīt kļūdaini izšautu raķeti.