Lielākā opozīcijas partija – Republikāniskā tautas partija (CHP) – apsūdzējusi valdību ārkārtas stāvokļa normu faktiskā pastiprināšanā, nevis to atcelšanā.
"Apvērsuma process šodien turpinās. Tagad viņi iesniedz parlamentā likumprojektu, lai ārkārtas stāvokli padarītu par pastāvīgu," otrdien uzrunājot CHP frakcijas locekļus, norādīja partijas līderis Kemals Kiličdarolu.
Ārkārtas stāvoklis tika izsludināts 2016. gada 20. jūlijā, un kopš tā laika tas ticis pagarināts septiņas reizes. Saskaņā ar pēdējo lēmumu par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu, tas beidzas ceturtdien plkst.1.00.
Pagaidām nav skaidrs, vai valdība trešdien nāks klajā ar īpašu paziņojumu par ārkārtas stāvokļa atcelšanu, vai arī ļaus tam vienkārši beigties.
Debates par prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vadītās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) ierosināto pretterorisma likumu parlamenta komisijā sāksies ceturtdien.
Sagaidāms, ka likums tiks pieņemts bez nopietnas pretestības, jo jūnijā notikušajās vēlēšanās AKP un tās sabiedrotie – galēji labējā Nacionālās kustības partija (MHP) – izcīnīja absolūto vairākumu.
Ārkārtas stāvoklis deva Erdoganam tiesības pārvaldīt valsti ar dekrētu palīdzību, apejot parlamentu, un ierobežoja pilsoņu pamattiesības.
Erdogana režīms izmantoja apvērsumu, lai īstenotu plašas tīrīšanas un apklusinātu gan politisko opozīciju, gan neatkarīgos medijus.
Saistībā ar apvērsuma mēģinājumu aizturēti vairāk nekā 70 000 cilvēku, bet vairāk nekā 120 000 zaudējuši savus amatus civildienestā un bruņotajos spēkos. Vairāk nekā simts cilvēkiem, kas apsūdzēti par līdzdalību pučā, jau piespriests mūža ieslodzījums.
