Viņš miris sestdien slimnīcā Kijevā, kur bija ievietots pēc insulta, vēsta plašsaziņas līdzekļi. Līdzjūtību saistībā ar Lukjaņenko nāvi izteicis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš viņu nosaucis par "ukraiņu gara nesagraujamības simbolu".
Tā dēvētā Hruščova atkušņa laikā Lukjaņenko izveidoja organizāciju "Ukrainas Strādnieku un zemnieku savienība", kas pieprasīja īstenot Padomju Savienības konstitūcijā paredzētās Ukrainas tiesības atdalīties no PSRS. Par to viņam 1961. gadā tika piespriests nāvessods pēc kriminālkodeksa panta par separātisma propagandu, kas tika aizstāts ar 15 gadu cietumsodu.
1976. gadā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Lukjaņenko kļuva par vienu no Ukrainas Helsinku grupas dibinātājiem, par ko gadu vēlāk tika notiesāts uz 15 gadiem ieslodzījumā un pieciem gadiem izsūtījumā. Atbrīvots 1988.gadā, kad pēc Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas PSRS bija sākusies liberalizācija. Līdz ar to Lukjaņenko kopumā padomju cietumos pavadījis 26 gadus.
Lukjaņenko, kurš pēc izglītības bija jurists, ir Ukrainas parlamenta 1991. gada 24. augustā pieņemtā Neatkarības pasludināšanas akta autors. Vairākkārt ievēlēts par parlamenta deputātu, 1992.-1993. gadā bijis Ukrainas vēstnieks Kanādā.
