Padome apstiprināja, ka Erdogans prezidenta vēlēšanās izcīnījis 52,59 % balsu.
Viņa tuvākais konkurents Muharrems Indži no lielākās opozīcijas partijas Republikāņu tautas partijas (CHP) ieguvis 30,64% balsu.
Savukārt Selahatins Demirtašs, kurš šobrīd atrodas cietumā un apsūdzēts vairākos likumpārkāpumos, arī par sakariem ar kurdu bruņoto separātistu kustību Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK), ieguvis 8,4% balsu, liecina oficiālie vēlēšanu rezultāti.
AKP parlamenta vēlēšanās ieguvusi 42,56% balsu, bet CHP - 22,65% balsu, apstiprinājusi Augstākā vēlēšanu padome.
AKP kopā ar galēji labējo Nacionālās kustības partiju (MHP) kontrolēs 344 no 600 vietām parlamentā, liecina oficiālie rezultāti.
Vēlēšanām bija jānotiek 2019. gada 3. novembrī, taču aprīlī Erdogans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.
Erdogans ir uzvarējis visās vēlēšanās, kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002. gadā, un šo gadu gaitā viņš kļuvis aizvien autoritārāks. Līdz 2014. gadam viņš bija premjerministrs, bet, kad partijas statūti viņam vairs neļāva vēl vienu termiņu ieņemt premjera amatu, kandidēja un uzvarēja prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam viņa vadībā Turcija tika pārvērsta no parlamentāras par prezidentālu valsti.
Pēc šīm parlamenta vēlēšanām stājušies spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu, kurā likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu.
Plānots, ka Erdogans prezidenta amata zvērestu nodos pirmdien, kad arī sāks jaunās valdības veidošanu.
Erdogans izteicies, ka vēlas racionalizēt valdību, samazinot ministriju skaitu no 26 uz 16.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
