Divas sīvākās Vācijas kancleres Angelas Merkeles migrācijas politikas oponentes - Čehija un Ungārija - sestdien noliegušas, ka būtu vienojušās ar viņu operatīvi uzņemt atpakaļ šajās valstīs reģistrētos migrantus, kas mēģina iekļūt Vācijā.
Kā jau vēstīts, ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākusi kancleres vēstule koalīcijas partiju līderiem, kurā teikts, ka šāda vienošanās panākta ar 14 valstīm - Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Ungāriju, Poliju, Čehiju, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Portugāli.
"Vācija nav mūs uzrunājusi, un šobrīd es neratificētu tādu vienošanos. (..). Mēs neplānojam sarunas. Nav nekāda iemesla sarunām. Mēs to kategoriski noraidām," paziņojis Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.
Kā vēlāk paziņojis Vācijas valdības pārstāvis, Merkele šādu Prāgas lēmumu uztvērusi ar nožēlu. Vienlaikus viņš norādījis, ka šonedēļ notikušajā Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē "Čehijas puse izrādījusi gatavību vienoties par labāku sadarbību [migrantu] atpakaļuzņemšanā".
Tikmēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans minēto informāciju nosaucis par viltus ziņu. Kā viņš sacījis valsts ziņu aģentūrai MTI, "tādas vienošanās nav bijis".
Kā ziņots, Merkeles vēstulē arī aicināts izveidot lielākus "bāzes centrus" pie Vācijas robežām, lai tur izvērtētu tos migrantus, kuri mēģinājuši apiet oficiālo robežkontroli, kā arī tos, uz kuriem neattiecas panāktās divpusējās vienošanās par atpakaļuzņemšanu.
Iepriekš jau ziņots, ka šonedēļ notikušā ES samita kuluāros Vācijai izdevies panākt vienošanos ar Grieķiju un Spāniju, ka tās uzņems atpakaļ tos nelegālos imigrantus, kuri pirms tam reģistrējušies šo valstu teritorijā kā patvēruma meklētāji.
Lēsts, ka šobrīd no Vācijas tiek nosūtīti atpakaļ uz pirmās reģistrācijas valstīm ES teritorijā aptuveni 15% tādu migrantu, bet panāktās vienošanās ļaus Vācijai šo rādītāju būtiski palielināt.
Līdztekus tam Merkeles plāns paredz nosūtīt Vācijas policiju uz Bulgāriju palīdzēt šai valstij patrulēt ES ārējo robežu. Ziņots, ka šāda vienošanās ar Sofiju jau panākta.
"Mums jābūt gataviem vajadzības gadījumā palīdzēt ar robežkontroli arī Slovēnijai un Horvātijai," norādījusi kanclere, vienlaikus piebilstot, ka vēlas pastiprināt arī ES robežapsardzības aģentūras "Frontex" spēkus pie Grieķijas robežām ar Maķedoniju un Albāniju.
Kā ziņots, domstarpības migrācijas jautājumā starp Merkeli un iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu, kas pārstāv kancleres vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas māsaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU), radījušas nopietnas bažas par Vācijas koalīcijas valdības stabilitāti.
Zēhofers Merkelei tika devis laiku līdz jūnija beigām, lai rastu kādu risinājumu nelegālās imigrācijas apturēšanai, pretējā gadījumā solot vienpusējā kārtā, izmantojot savas ministra pilnvaras, dot rīkojumu sākt apturēt daļu patvēruma meklētāju uz Vācijas robežas. Daudzi CDU biedri atzinuši, ka gadījumā, ja Zēhofers vienpusēji ķertos pie savas ieceres īstenošanas, Merkelei nāktos viņu atbrīvot no ministra amata. Tas savukārt varētu novest pie 70 gadus pastāvējušās CDU un CSU alianses sabrukuma, kā rezultātā Merkeles valdība zaudētu parlamentāro vairākumu.
Tad atliktu divi ticami scenāriji - vai nu Merkele turpinātu vadīt mazākuma valdību, vai arī nāktos izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
ES dalībvalstis naktī uz piektdienu panāca vienošanos, kas paredz izveidot "kontrolētus" nelegālo imigrantu vētīšanas centrus, kurus uz brīvprātības pamata ES dalībvalstis izvietos savā teritorijā. Vienlaikus iecerēts veidot arī imigrantu uzņemšanas centrus ārpus ES teritorijas, piemēram, Ziemeļāfrikā.
Merkele piektdien izteicās, ka ES panāktā vienošanās, kā arī divpusējās vienošanās, ko Berlīnei izdevies panākt ar daļu ES dalībvalstu, būs vēl efektīvākas nekā Zēhofera pieprasītie pasākumi.
Sestdien viņa noliegusi dažu CSU pārstāvju izteikumus, ka Briselē panāktā ES vienošanās būtu interpretējama kā "carte blanche" Vācijas robežu slēgšanai.
