Krievijas Federācijas Augstākās tiesas lēmums par desmit sīriešu prasībām nonācis cilvēktiesību centra "Memoriāls" tīkla "Migrācija un tiesības" juristes Irinas Sokolovas rīcībā.

Dokumentā skaidrots, ka "ievērojama daļa Sīrijas apdzīvoto vietu pievienojušās uguns pārtraukšanas režīmam, republikas teritorijā notiek humānās akcijas, tiek sniegta medicīniskā palīdzība, ar Sīriju ir aviācijas satiksme".

Sīrijā notiekošajam ir "specifiskas pretterorisma operācijas, bet ne klasiskas militārās konfrontācijas pazīmes ar izteiktu frontes līniju", teikts lēmumā.

Pirms tam Ivanovas Oktobra rajona tiesa visiem desmit prasītājiem atteicās piešķirt pagaidu patvērumu.

Maskava ir cieša Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma sabiedrotā un atbalstītāja. Kopš 2011. gada notiekošais pilsoņu karš pavērsās par labu smagus zaudējumus cietušajiem režīma spēkiem 2015. gadā, kad Krievija oficiāli sāka militāru kampaņu valdības spēku atbalstam.

Pilsoņu karā dzīvības ir zaudējuši vairāk nekā 350 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar ANO datiem valsti ir pametuši 5,6 miljoni cilvēku, bet miljoni meklējuši patvērumu valsts iekšienē. Visvairāk bēgļu – 3,3 miljoni – atrodas Turcijā.

Krievijā, kuras lidmašīnas kopā ar ķīmisko ieroču pielietošanā apsūdzētajiem Asada spēkiem bombardē nemiernieku kontrolētos rajonus un pilsētas, uz 2017. gada jūliju oficiāls bēgļa statuss bija piešķirts tikai diviem sīriešiem.

Līdz 2017. gada janvārim pagaidu patvērums bija piešķirts 1317 Sīrijas pilsoņiem, bet vasarā viņu skaits sarucis līdz 1301.