Eiropas Savienības (ES) valstis otrdien apspriež, vai dot zaļo gaismu iestāšanās sarunu sākšanai ar Albāniju un Maķedoniju, dažām dalībvalstīm paužot bažas par korupciju un likuma varas ievērošanu šajās valstīs.
Eiropas Komisija (EK) aprīlī rekomendēja oficiālu sarunu uzsākšanu ar Maķedoniju un Albāniju par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un vairums valstu ir noskaņotas atbalstīt sarunu sākšanu, ņemot vērā nesen panākto risinājumu gadiem ilgajam strīdam starp Grieķiju un Maķedoniju par Maķedonijas nosaukumu.
Abas valstis šomēnes panāca vienošanos, kas paredz Maķedoniju pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju. Šī strīda dēļ Grieķija gadiem ilgi bloķēja Maķedonijas centienus iestāties ES un NATO.
Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots norādīja, ka Albānija un Maķedonija abas ir panākušas "ievērojamu progresu likuma varas un tiesu neatkarības jomās", tādēļ Vācija atbalsta sarunu sākšanu. Es varu tikai vēlreiz lūgt mūsu draugus Nīderlandē un Francijā nestāties ceļā nepieciešamajai vienprātībai," pirms tikšanās ar citu valstu Eiropas lietu ministriem sacīja Rots.
Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks atzina, ka abas valstis ir panākušas nozīmīgu progresu, bet norādīja, ka viss vēl nav sasniegts. "Mēs vēlamies redzēt sasniegumus cīņā pret korupciju" un likuma varas ievērošanā, paziņoja ministrs.
Tomēr Rots sacīja, ka jūtas optimistisks un uzskata, ka ministri otrdien spēs vienoties. Viņš atklāja, ka Vācija ierosinājusi kompromisu. "Mēs varētu paust zināmas bažas šodien un darīt skaidri zināmu, ka sevišķi Albānijai jāizpilda daži priekšnosacījumi, lai atklātu sarunu nodaļas," norādīja ministrs.
