Erdogans saviem atbalstītājiem Stambulā svētdienas vakarā paziņoja, ka, "pēc neoficiāliem rezultātiem, mūsu tauta mums ir uzticējusi prezidenta pienākumus un izpildvaras vadību, dodot vairākumu mūsu Tautas aliansei, un tā ir liela atbildība".
Pēc prezidenta vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, kas iegūti, saskaitot biļetenus no 94,9% balsošanas urnu, Erdogans saņēmis 52,8% balsu, bet otrajā vietā ir opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas (CHP) kandidāts Muarrems Indže, kas ieguvis 30,7% balsu.
Trešajā vietā ar 8% balsu ir apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP), bet ceturtajā vietā ar 7,4% balsu ir Merala Akšenera no opozījā esošās Labās partijas.
Abi pārējie kandidāti katrs ieguvis mazāk nekā vienu procentu balsu.
Laikraksta "Sabah" interneta vietne ziņo, ka vairāku ārzemju līderi jau apsveikuši Erdoganu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās, un starp viņiem ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Bosnijas un Hercegovinas prezidents Bakirs Izetbegovičs un palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass.
Savukārt parlamenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti, kas iegūti, saskaitot biļetenus no 94,5% balsošanas urnu, liecina, ka Tautas alianse, kurā apvienojušās AKP, ultralabējā Nacionālistu kustības partija (MHP) un vēl viens ultranacionālistu politiskais spēks Lielās savienības partija (BBP), ieguvusi 53,8% balsu, tostarp AKP - 42,6% balsu un MHP – 11,2% balsu, bet BBP ieguvusi niecīgu balsu skaitu un parlamentā nav iekļuvusi. Pēc provizoriskām aplēsēm, AKP un MHP kopā būs vairāk nekā 340 vietas parlamentā, kurā būs pavisam 600 deputāti, līdz ar to šo partiju alianse saglabās absolūto vairākumu, kas tai ir pašreizējā parlamentā.
Četru opozīcijas izveidotā Nācijas alianse saņēmusi 33,7% balsu, un no tās parlamentā iekļuvušas CHP ar 22,6% balsu un Labā partija ar 10,1% balsu.
HDP saņēmusi 10,7% balsu.
Iekļūšanai parlamentā partijām jāpārvar 10% barjera.
Tikmēr opozīcijas partijas CHP un HDP apsūdzējušas valsts ziņu aģentūru "Anadolu", kurai vienīgajai ir tiesības izplatīt vēlēšanu provizoriskos rezultātus, manipulēšanā ar šiem rezultātiem.
Pēc provizoriskajiem datiem, vēlēšanās piedalījušies 87,5% no apmēram 60 miljoniem balsstiesīgo Turcijas pilsoņu.
Vēlēšanām bija jānotiek 2019. gada 3. novembrī, taču aprīlī Erdogans negaidīti izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.
Erdogans ir uzvarējis visās vēlēšanās, kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002. gadā, un šo gadu gaitā viņš kļuvis aizvien autoritārāks.
Pēc šīm parlamenta vēlēšanām stāsies spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu, kurā tiks likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu.
