Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts, ka nolīgums ir jauktas kompetences starptautiskais nolīgums, kas satur gan ES, gan dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus, ir nepieciešama šī nolīguma apstiprināšana visās dalībvalstīs, kā arī Padomē.
ĀM norāda, ka nolīgums veidos jaunu un visaptverošu līgumtiesisko pamatu Latvijas attiecībām ar Japānu, sniedzot iespēju attīstīt sadarbību starp Latviju un Japānu nolīgumā ietvertajās nozarēs. Nolīgums nodrošinās pamatu efektīvākai Latvijas sadarbībai ar Japānu ārpolitikas, ekonomikas un tirdzniecības jautājumos, kā arī tiesiskuma, brīvības un drošības, pasaules attīstības un humānās palīdzības, pētniecības, inovācijas un informācijas sabiedrības, izglītības un kultūras, ilgtspējīgas attīstības, enerģētikas un transporta jomā.
Vienlaikus nolīgums ievērojami uzlabos ES un Japānas partnerattiecības, kuru pamatā ir kopīgas vērtības un principi, tostarp demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, starptautisks miers un drošība.
Skaidrots, ka līdzšinējais pamats ES un Japānas attiecībām bija 1991.gada Kopīgā deklarācija un 2001.gada ES-Japānas Rīcības plāns. Savukārt 2011.gadā 20.ES-Japānas samita laikā tika pieņemts lēmums sākt sarunas par saistošu vienošanos, kas veicinās sadarbību tādu būtisku pasaules mēroga problēmu risināšanā kā masu iznīcināšanas ieroču izplatība, terorisms, klimata pārmaiņas, nabadzība un infekciju slimības, kā arī draudi kopīgām interesēm jūrlietu jomā, kibertelpā un kosmosā, kā arī palīdzētu nostiprināt un ievērot kopējās vērtības un principus, jo īpaši demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Sarunu process sākās 2013.gadā un veiksmīgi noslēdzās pērn 30.jūlijā. Šis nolīgums būs visaptverošs un mūsdienīgs tiesiskais ietvars sadarbībai starp ES un Japānu, kas veicinās efektīvu divpusēju iesaistīšanos no ES un tās dalībvalstīm, un Japānas, stiprinot politisko dialogu un uzlabojot sadarbību cilvēktiesību jautājumos, drošības un miera nodrošināšanas jautājumos un citās jomās, norādīts sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.
Nolīgumā ir ietverti ES standarta politiskie jautājumi par cilvēktiesībām, Starptautisko Krimināltiesu, masu iznīcināšanas ieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un terorisma apkarošanu. Tas attiecas arī uz sadarbību ekonomikas un finanšu politikā un ietver dialogu jomās, kas saistītas ar muitas un nodokļu jautājumiem, lauksaimniecības un citu nozaru jautājumiem.
Nolīgums ietver arī sadarbību daudzās politikas jomās, piemēram, veselības, vides, klimata pārmaiņu, enerģētikas, izglītības, kultūras, nodarbinātības, katastrofu pārvaldības, zivsaimniecības un jūrlietu, transporta, tiesu iestāžu sadarbības, nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, organizētās noziedzības un korupcijas jomās.
Šajā nolīgumā ir iekļautas saistošas politiskās klauzulas, pamatojoties uz abu pušu kopīgajām vērtībām. Attiecīgi ES un Japāna paziņo par savām saistībām tādās jomās kā cilvēktiesības, terorisma izplatības ierobežošana un tā apkarošana. Šīs klauzulas pilnībā atbilst standarta klauzulām, kādas ir atrodamas līdzīgos nolīgumos. Sadarbība saskaņā ar šo nolīgumu ir balstīta uz apņemšanos izveidot taisnīgu un stabilu starptautisku kārtību ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) principiem un mērķiem, kā arī panākt mieru, stabilitāti, labklājību pasaulē un cilvēku drošību.
Ar nolīgumu tiek izveidota Apvienotā komiteja, kuras mērķis ir koordinēt vispārējo partnerību, kas izveidota starp pusēm, balstoties uz šo nolīgumu. Nolīgumā ir paredzēta iespēja apturēt tā piemērošanu būtisku nolīguma aspektu pārkāpuma gadījumā. Nolīgums arī aizstās rīcības plānu par attiecībām un sadarbību, kas pieņemts 2001.gadā. Tas veidos saskaņotu, juridiski saistošu vispārējo struktūru ES attiecībām ar Japānu. Vienlaikus visi spēkā esošie nozaru nolīgumi paliks spēkā, skaidro ĀM.
Nolīguma parakstīšana plānota 2018. gada 26. jūnijā Vispārējo lietu padomes ietvarā. Nolīgumu parakstīs Latvijas pastāvīgā pārstāve ES, ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Sanita Pavļuta-Deslandes.
Valdība likumprojektu izskatīs otrdienas, 26.jūnija sēdē.
