Liberāli konservatīvo Nīderlandes "Tautas partiju brīvībai un demokrātijai" pārstāvošais Rite atgādināja, ka Eiropas Savienība ir uzņēmusies vairākus vērienīgus pienākumus - rūpēties par ekonomisko sadarbību, tostarp vienotu tirgu, vienotu valūtu, par imigrācijas kontroli, robežkontroli, kopējas aizsardzības jautājumiem, kā arī cīņu ar klimata pārmaiņām. Viņaprāt, šīs atbildības sfēras ir tās, kurās katra valsts atsevišķi nespēj būt efektīva. Nīderlandes premjers uzsvēra, ka atbildības sfēras vairs nav jāpaplašina, bet kvalitatīvāk jādara darbs jau šajās.

Kā piemēru, viņš aicināja Eiropas Savienību noteikt jaunu, augstu mērķi samazināt siltumnīcas efektu veicinošo gāzu izplūdi par 55% līdz 2030. gadam. Rite uzsvēra, ka ilgtermiņā tas Eiropu padarīs tikai konkurētspējīgāku, turklāt šis mērķis ir "absolūti sasniedzams".

"Eiropai jāklausās, ko tās pilsoņi vēlas un jo īpaši jāņem vērā tas, ko tie nevēlas," norādīja premjers.

Tāpat viņš atgādināja, ka neskatoties uz dažādajām jomām, kurās Eiropas Savienība strādā, Eiropas valstu vienotība pamatā ir balstīta likumu un vērtību kopumā. "Ja esi iekšā, esi iekšā," viņš norādīja, atzīmējot, ka visām valstīm jānodrošina, lai tajās būtu brīvas vēlēšanas, preses brīvība un demokrātija, jo tā burtiski ir [iestāšanās ES] darījuma daļa. "Darījums ir darījums! Eiropa nav ēdienkarte, kurā izvēlēties, ko mēs no tās vēlamies un ko ne," Rite atgādināja.

Šī ir septītā diskusija debašu ciklā par Eiropas nākotni. Līdz šim deputātus uzrunājuši Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels un Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels. Savukārt jau jūlija plenārsēdē ar deputātiem diskutēs Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis.