Ukrainas krīzes dēļ Krievijai noteikto Eiropas Savienības (ES) sankciju mazināšanas nosacījums ir progresa panākšana Ukrainas miera procesā, trešdien paziņoja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Līdz ar nacionālistu un populistu partiju nostiprināšanos ES Krievija arvien aktīvāk pieprasa, lai sankcijas, kas tai noteiktas par Krimas aneksiju un agresiju Ukrainas austrumos, tiktu atceltas. Otrdien jaunais Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte sacīja, ka vēlas atjaunot tradicionāli ciešās Romas un Maskavas attiecības un panākt ES sankciju pārskatīšanu.
Ledriāns trešdien uzsvēra iebildumus pret līdzšinējās nostājas strauju mainīšanu. "Kad mums būs progress [ceļā uz Ukrainas konflikta atrisinājumu], tad mēs varam sākt pievērsties jautājumam par sankcijām, un to mēs teiksim Itālijai," radio "Europe 1" sacīja ministrs.
Otrdien vizītes gaitā Austrijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka tas ir visu interesēs, lai sankcijas tiktu atceltas. Austrijas kanclera Sebastiana Kurca konservatīvā Tautas partija izveidojusi koalīciju ar galēji labējo Brīvības partiju, kas atbalsta Krievijas pretenzijas uz Krimu. Kurcs norādīja, ka "doties uz priekšu kopā ir labāk, nekā vērsties vienam pret otru". Viņš gan arī ir uzsvēris pārējām ES dalībvalstīm, ka Vīne, kas jūlijā pārņems bloka prezidentūru, pakļausies ES lēmumiem.
Pirmdien Berlīnē sarunās par Ukrainas krīzi tiksies Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri. Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
