Kikls pa telefonu konsultējies ar kolēģiem Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Grieķijā, Kosovā, Maķedonijā, Serbijā un Slovēnijā un viņi vienojušies par "operatīvu un politisku plānu".
Plašāku informāciju Kikls nesniedza.
"Skaitļi palielinās, un dažos gadījumos palielinājušies diezgan pamatīgi," ziņu aģentūrai DPA norādīja ANO bēgļu aģentūras UNHCR preses pārstāvis. Tomēr viņš uzsvēra, ka imigrācija ir daudz mazāka nekā bēgļu krīzes kulminācijā pirms diviem gadiem.
Albānijā šogad patvērumu lūguši 1700 cilvēki. Pagājušajā gadā patvērumu šajā valstī lūdza 1050.
Melnkalnē kopš janvāra patvērumu lūguši 858 cilvēki. Pagājušajā gadā tika saņemti 849 šādi lūgumi.
Bosnijā šogad ieradušies 5000 patvēruma meklētāju, no kuriem 80% imigrējuši maijā.
"Mēs nestāvēsim malā un nenoskatīsimies tajā, bet cīnīsimies pret to," trešdien Vīnē pēc tikšanās ar Albānijas premjerministru paziņoja Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.
Albānijas premjerministrs Edi Rama norādīja, ka bēgļu plūsma ir pieņēmusies spēkā, bet tā tiek kontrolēta.
UNHCR apkopotie dati liecina, ka Balkānu maršrutā lielākās migrantu grupas ir sīrieši, afgāņi un pakistānieši.
UNHCR pārstāvis norādīja, ka daudzi no šiem cilvēkiem bēg no kara un vardarbības un viņiem nepieciešama aizsardzība, ko dod bēgļa statuss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
