Aptaujas liecina, ka cīņa starp labējo kandidātu Ivanu Dukvi (titulbildē) un Gustavo Petro, kuru izvirzījuši kreisās partijas, būs ļoti sīva. Abu pretendentu nostāja pret miera līgumu ar Kolumbijas Revolucionārajiem spēkiem (FARK), kuru 2016. gada novembrī noslēdza pašreizējais prezidents Huans Manuels Santoss, ir kardināli pretēja.
Petro uzvara nodrošinātu miera procesa kontinuitāti, kamēr Dukve sola miera līgumu pārskatīt, raisot bažas, ka daudzi no 7000 FARC kaujinieku, kas nolikuši ieročus, var pieslieties mazākiem, joprojām aktīviem komunistu teroristiskajiem grupējumiem un atkal ķerties pie vardarbības.
Lai gan Kolumbija tiek uzskatīta par latīņamerikāņu konservatīvisma citadeli, popularitāte, kuru bauda 58 gadus vecais Petro, kas pats savulaik darbojies tagad likvidētā teroristiskajā grupējumā "M-19", bet vēlāk ieņēmis Bogotas mēra amatu, var novest pie tā, ka pirmo reizi valsts galvas krēslā nonāk kreiso pārstāvis.
Petro sola, ka viņa īstenotā politika mazināšot plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, kas šobrīd ir viena no dziļākajām visā Latīņamerikā. Viņš sola nodrošināt valsts apmaksātu vispārējo veselības aprūpi un izglītību, paaugstināt nodokļus lielajiem uzņēmumiem un bagātajiem, kā arī pārorientēt valsts tautsaimniecību no naftas industrijas uz lauksaimniecību.
Savukārt 41 gadu vecais senators Dukve, kuru atbalsta arī viens no galvenajiem stingrās līnijas uzturētājiem - bijušais prezidents Alvaro Uribe, sola vairot pilsoņu drošību un nepaaugstināt nodokļus, vienlaikus brīdinot, ka kreiso nonākšana pie varas var pārvērst Kolumbiju Venecuēlā, kur jau gadiem pie varas atrodas kreiso populistu autoritārais režīms, kas arvien straujāk demontē demokrātiskās iekārtas atliekas, kamēr ekonomikas krīze kļūst arvien dziļāka un valstī valda vispārējs pirmās nepieciešamības preču deficīts.
Starp kandidātiem uz prezidenta amatu ir arī bijušais viceprezidents Germans Vargass Ljerass, kuru atbalsta Santosa vadītā labēji centriskā Nacionālās vienotības sociālā partija, centriski noskaņotais bijušais Medeljinas mērs Sergio Fahardo un liberālis Umberto de la Kalje, kas vadīja valdības delegāciju sarunās ar FARC.
Santosam, kuram 2016. gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija, konstitūcija liedz pretendēt uz trešo pilnvaru termiņu.
Ņemot vērā to, ka šodien neviens no kandidātiem, domājams, neiegūs vairāk nekā pusi balsu, nāksies rīkot arī vēlēšanu otro kārtu, kas notiks 17. jūnijā.
52 gadus ilgajā karadarbībā pret valdību, kuru uzturēja FARC, dzīvību zaudējuši vismaz 200 000 cilvēku.
Tāpēc daudzi kolumbieši nevar piedot komunistu teroristiem viņu pastrādātos noziegumus. Grupējums tiek apsūdzēts arī par "nodokļu" iekasēšanu no narkotiku kontrabandistiem un pat par tiešu iesaistīšanos narkotiku kontrabandā.
Kolumbijā joprojām turpina darboties otrs lielākais komunistu teroristiskais grupējums - Nacionālā atbrīvošanās armija (ELN), kuras rindās ir aptuveni 1500 kaujinieku. Savu darbību turpina arī apmēram 1200 kaujinieku, kas atšķēlās no FARC pēc miera līguma noslēgšanas. Valstī darbojas arī labējie bruņotie grupējumi, kas cīnās ar komunistu bandām, kā arī organizētās noziedznieku bandas.
Kopš miera līguma noslēgšanas vardarbības dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest vairāk nekā 150 000 kolumbiešu, liecina Norvēģijas Bēgļu padomes dati. Organizācija norāda, ka no Kolumbijas joprojām tiek saņemtas ziņas par cilvēku pazušanu, seksuālo vardarbību un bērnu iesaistīšanu bruņotajos grupējumos.
"Vēlētājiem rūp bezdarbs, noziedzība un veselības aprūpe, taču viņi nesaskata lielas atšķirības starp partijām, izņemot Petro parasociālistisko modeli," norāda Rosario Universitātes politikas zinātnes profesors Vicente Torrihoss. "Miera līgums ir galvenā tēma, kas ļauj vēlētājiem ideoloģiski pašidentificēties."
Dukve kritizē miera līgumā FARC locekļiem paredzēto īpaši radīto tiesisko režīmu, kā arī nosoda desmit vietu piešķiršanu parlamentā par partiju pārtapušā teroristu grupējuma locekļiem.
Daudzi kolumbieši viņam piekrīt, ka FARC kaujinieki nav pienācīgi sodīti par viņu pastrādātajām slepkavībām, cilvēku nolaupīšanām un iesaistīšanos narkotiku tirdzniecībā.
"FARC slepkavoja nevainīgus cilvēkus," sarunā ar aģentūru DPA atzīst aptuveni 60 gadus vecā atraitne Alīcija. "Viņi ir slepkavu banda."
Aptuveni tādos pašos gados esošā žurnāliste Adelaida savukārt uzskata, ka pret miera līgumu kritiski pamatā izturas pilsētnieki. "Viņi tieši nepieredzēja karu," norāda žurnāliste. "Ļaudis laukos, kas smagi cieta, vēlas mieru."
Dukve, kurš kritizē arī ar ELN uzsāktās miera sarunas, savu nostāju gan varētu mīkstināt, ja viņš tiks ievēlēts par prezidentu, uzskata konsultāciju uzņēmuma "Poder & Poder" politikas analītiķis Augusto Rejess. Tomēr Dukvi spēcīgam spiedienam var pakļaut Uribe, kas viņa uzvaras gadījumā kļūs par patieso valsts vadītāju aizkulisēs, brīdina eksperts.
Uribe, kas prezidenta amatu ieņēma no 2002. līdz 2010. gadam, asi iestājās pret miera līgumu pirms 2016.gada oktobrī notikušā referenduma.
Ar nelielu balsu vairākumu kolumbieši līgumu referendumā noraidīja, taču Santos, izdarot tajā nelielus grozījumus, panāca ar FARC slēgtās vienošanās apstiprināšanu Kongresā.
Tikmēr kāds ar FARC cieši saistīts avots intervijā DPA brīdinājis, ka Dukves uzvaras gadījumā daudzi bijušie grupējuma kaujinieki var pieslieties citām bruņotajām komunistu bandām.
Neviens no pārējiem kandidātiem, tostarp Vargass Ljerass, kuram arī ir pamatotas izredzes cerēt uz uzvaru, negrasās grozīt miera līguma noteikumus.
Taču pat uzvaras gadījumā Dukves rīcības brīvība būs stipri ierobežota, jo viņam savu mērķu īstenošanai nepieciešams Kongresa atbalsts, ko iegūt būs sarežģīti, jo parlaments ir ļoti sadrumstalots.
"Pastāv pilsoniskās sabiedrības sektori un politiskās partijas, kas noteikti izdarīs būtisku spiedienu, lai miera līgums tiktu īstenots," norāda politikas zinātniece Karolīna Njeto.
Līgumu akceptējusi arī Konstitucionālā tiesa, un tas daļēji jau stājies spēkā.
"Nākamajam prezidentam būs ļoti grūti, es pat teiktu - neiespējami, līgumu atcelt," ir pārliecināts Santoss.
Tikmēr daudzi vēlētāji šīs vēlēšanas uztver kā svarīgu izšķiršanos par valsts nākotnes virzienu.
"Šīs ir pirmās vēlēšanas piecu desmitgažu laikā, kas neaizēno karš," DPA atzīst kinodokumentālists Haime. "Kolumbijai jāizvēlas, vai atkal ieslīgt vardarbībā, vai arī beidzot mainīties."