Krievijas cilvēktiesību aktīvisti, tiekoties ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, mudinājuši viņu vērst spiedienu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai panāktu bada streiku pieteikušā ukraiņu režisora Oļeha Sencovu atbrīvošanu no cietuma.
Ceturtdienas vakarā Makrons pēc sarunām ar Putinu netālu no Sanktpēterburgas tikās ar vairākiem prominentiem Krievijas sabiedrības pārstāvjiem, arī ar Aleksandra Solžeņicina atraitni Natāliju un vadošās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Memoriāls" pārstāvi Aleksandru Čerkasovu. Cilvēktiesību aktīvisti mudināja Makronu prasīt Putinam, lai Sencovs, kurš šobrīd izcieš par terorismu piespriesto 20 gadu cietumsodu, tiek atbrīvots no ieslodzījuma.
41 gadu vecais režisors 14.maijā pieteica badastreiku, pieprasot, lai Krievija, kas šobrīd gatavojas futbola Pasaules kausam, atbrīvo visus ukraiņu politieslodzītos. Aktīvisti pauž satraukumu, ka Sencovs, kurš sodu izcieš cietumā galējos ziemeļos, var nomirt. Opozīcijas žurnāliste Zoja Svetova sacīja, ka lūgusi Makronam, lai viņš kļūst par vidutāju starp Kremli un Ukrainas valdību un palīdz panākt Sencova atbrīvošanu.
"Man radās iespaids, ka Makrons zina par šo lietu un mēģinās darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai sekmētu šīs situācijas atrisināšanu," viņa sacīja. "Tomēr nekas nav izlemts," viņa atzina, brīdinot, ka laiks, lai glābtu ukraiņu režisoru, iet uz beigām. "Man ir bail, ka mums var nepietikt laika, ka Makronam var nepietikt laika," viņa atzina.
Preses konferencē pēc sarunām ar Putinu Makrons sacīja, ka runājis ar Putinu par Sencova un mājas arestā turētā krievu režisora Kirila Serebreņņikova likteni. Viņš norādīja, ka centīsies pārliecināt Putinu ārpus starptautiskās politikas starmešu gaismas, publiskajā telpā nepievēršot viņu liktenim pārāk lielu uzmanību. "Es neesmu atbildīgs par justīciju šajā valstī," sacīja Makrons. Putins, īgni runājot preses konferencē, pauda savu pārliecību, ka Sencovs "apcietināts par teroraktu gatavošanu".
Sencovs tika aizturēts 2014. gada 11. maijā Krievijas okupētajā Krimā aizdomās par "teroraktu plānošanu", un 2015. gada augustā Krievijas tiesa viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu, kas viņam jāizcieš stingra režīma kolonijā. Tiesa atzina, ka Sencovs esot vainīgs mēģinājumos sarīkot teroraktus Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Pats Sencovs jebkādu savu vainu noliedzis.
Otram šajā lietā notiesātajam ukraiņu aktīvistam Oleksandram Koļčenko tiesa piesprieda desmit gadu cietumsodu. Kaut arī nedz Sencovs, nedz Koļčenko nav lūguši piešķirti viņiem Krievijas pilsonību, viņi tika tiesāti kā Krievijas pilsoņi.
Krievijas neatkarīgais tīmekļa izdevums "Mediazona" publicēja Sencova ar roku rakstītu vēstuli, kurā viņš piesaka badastreiku. "Es, Oļehs Sencovs, Krievijas tiesas pretlikumīgi notiesātais Ukrainas pilsonis (..) pasludinu badastreiku, sākot ar 2018.gada 14.maiju," teikts vēstulē no kolonijas Labitnangi.
"Mans vienīgais nosacījums ir visu ukraiņu politieslodzīto atbrīvošana Krievijas teritorijā," paziņojis režisors, noslēdzot savu vēstuli ukraiņu valodā ar vārdiem "Kopā līdz beigām. Slava Ukrainai!". Viņa advokāts AFP norādīja, ka, pēc Sencova domām, Krievijā bez viņa ir vēl 64 ukraiņu politieslodzītie. "Es aicinu starptautisko sabiedrību turpināt izdarīt spiedienu uz Kremli, lai ukraiņu politieslodzītie var doties mājās pie savām ģimenēm," tviterī aicināja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, komentējot Sencova pieteikto badastreiku.
