Teherāna ir definējusi trīs galvenos nosacījumus, kas jāievēro Eiropas valstīm, lai saglabātu 2015. gadā parakstīto kodollīgumu. Pirmkārt, Eiropas valstīm ir jāturpina iegādāties jēlnaftu no Irānas. Otrkārt, tām ir jāaizsargā Irānas naftas tirgošanas iespējas no potenciāla ASV spiediena. Treškārt, Eiropas valstīm esot jāapsola, ka tās nemēģinās uzsākt jaunu pārrunu procesu saistībā ar Irānas ballistisko raķešu programmu, kā arī aktivitātēm Tuvo Austrumu reģionā.

"Eiropas bankām ir jāaizsargā tirdzniecība ar Islāma Republiku. Mēs nevēlamies uzsākt cīņu ar šīm valstīm [Lielbritāniju, Vāciju, Franciju], bet mēs tām neuzticamies," izteicās Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei. Irānas vadītājs paziņoja, ka viņa valsts atsāks urāna bagātināšanu, ja Eiropa nepildīs noteiktās saistības, vēsta "Al-Jazeera".

Irānas kodollīgumu parakstīja sešas valstis – ASV, Francija, Lielbritānija, Vācija, Krievija un Ķīna. Eiropas valstis, kas parakstīja līgumu uzskata, ka tas ir labākais instruments, kā panākt, ka Irāna savā īpašumā neiegūst kodolieročus. Pēc ASV izstāšanās no kodollīguma, Francija, Vācija un Lielbritānija ir centušās saglābt vienošanos. ASV paziņoja, ka atjaunos sankciju režīmu pret Irānu un ka sankcijas varētu tikt ieviestas arī pret tām valstīm, kuras turpinās sadarboties ar Irānu. Ja tas notiktu, ASV varētu nonākt konfrontējošās pozīcijās ar savām Rietumeiropas sabiedrotajām.

Ajatolla Ali Hamenei paziņoja, ka pēdējo divu gadu laikā ASV vairākkārt ir pārkāpusi savas saistības kodollīguma ietvaros, savukārt Eiropas valstis par šiem pārkāpumiem ir klusējušas. Hamenei aicināja Eiropas valstis kompensēt par šo klusumu un stāties pretī ASV sankcijām.