Foto: AP/Scanpix/LETA

Kopš 2018. gada sākuma Ziemeļkoreja ir īstenojusi ārpolitiku, kas vismaz retorikā ir balstīta uz sadarbības un miera veicināšanu. Kardinālās izmaiņas ārpolitikā ļāva Kima režīmam uzlabot attiecības ar Dienvidkoreju, kā arī vienoties par samita organizēšanu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

ASV un Ziemeļkoreja jau bija panākušas vienošanos gan par samita norises vietu, gan par datumu, kurā paredzēta vēsturiskā tikšanās. Tomēr Ziemeļkorejas atgriešanās pie agresīvākas retorikas attiecībā pret ASV ir radījusi bažas par to vai samits vispār notiks.

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar trīs iemesliem, kādēļ pēc dažādu politisko analītiķu domām 12. jūnijā paredzētā Donalda Trampa un Kima Čenuna tikšanās varētu tikt atcelta:

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kopš stāšanās Ziemeļkorejas līdera amatā 2011. gadā, Kims Čenuns sistemātiski centies stiprināt savas varas pozīcijas. Kima režīms centies atbrīvoties no visiem potenciālajiem oponentiem – 2013. gadā Ziemeļkorejas diktators pavēlēja sava tēvoča nogalināšanu, tāpat Kims Čenuns esot "pasūtījis" sava pusbrāļa nogalināšanu, izmantojot toksisku nervu aģentu. Kad Kims stājās amatā, viens no viņa pirmajiem lēmumiem bija atstādināt aizsardzības ministru, kā arī personāla vadītāju – abas amatpersonas, kas strādāja Kima tēva – Kima Čenira – valdīšanas laikā.

2017. gadā veiktā pētījumā atklājās, ka vairākas Ziemeļkorejas augstākās amatpersonas Kimu Čenunu saredz kā vāju līderi un, ja Ziemeļkorejai pēkšņi būtu nepieciešams izraudzīties jaunu valsts vadītāju, tas, visticamāk, nenāktu no Kimu dinastijas, raksta "Vice News". Pastāv iespēja, ka Kims uztraucas par to, ka viņa prombūtne samita laikā tiks izmantota, lai īstenotu apvērsumu, kura rezultātā viņš zaudētu varas grožus.

Līdzīgi kā citi despotiski līderi, arī Kims Čenuns par potenciālu oponentu un draudu saredz teju ikvienu. Tiek lēsts, ka laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam Kima režīms ir nogalinājis ap 140 militārās un valdības amatpersonas. Vēl 200 ir ieslodzītas vai atstādinātas, ziņo BBC. Ar šīs "tīrīšanas" palīdzību Kims ir centies demonstrēt un stiprināt savu varu.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ķīna ir galvenā Ziemeļkorejas sadarbības partnere. Ķīna veido vairāk nekā 90% no Ziemeļkorejas kopējā tirdzniecības apjoma. Tāpat Ķīna piegādā Ziemeļkorejai vitāli svarīgus pārtikas un enerģijas resursus.

Tomēr 2017. gadā Ķīna atbalstīja stingra sankciju režīma ieviešanu pret Ziemeļkoreju, kas būtiski ietekmēja Ziemeļkorejas ekonomiku. Populārs ir uzskats, ka tieši sankciju atstātais iespaids uz valsts vājo ekonomiku bija tas, kas motivēja Kima režīmu uzsākt jaunu ārpolitikas kursu un censties normalizēt attiecības ar Dienvidkoreju un ASV.

Šonedēļ ASV prezidents Donalds Tramps izteicās, ka izmaiņas Ziemeļkorejas retorikā varēja novērot pēc Kima otrās vizītes Ķīnā, kas notika maija sākumā un kurā viņš tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Tramps atzina, ka ir nedaudz vīlies, jo tikšanās ar prezidentu Sji, viņaprāt, ir radījusi izmaiņas Kima attieksmē. Ķīnas piesaukšana varētu būt Trampa mēģinājums izdarīt spiedienu uz Austrumāzijas lielvalsti, kā arī noņemt atbildību no saviem pleciem gadījumā, ja samits tiktu atcelts, raksta "Financial times".

Tramps norādīja, ka tieši Ķīnas un Ziemeļkorejas tirdzniecības attiecības ir faktors, kas viņu šobrīd uztrauc visvairāk. Viņš atzina, ka Ķīnas un Ziemeļkorejas sadarbība tirdzniecības nozarē pēdējā laikā kļuvusi nedaudz intensīvāka, par spīti tam, ka ASV ir paveikusi daudz, lai ekonomiski izolētu Ziemeļkoreju.

Foto: AP/Scanpix/LETA

2011. gadā Vašingtonas atbalstīti nemiernieki gāza ilggadējo Lībijas līderi Muamaru Kadafi. Astoņus gadus pirms apvērsuma Kadafi panāca vienošanos ar ASV, ka apmaiņā pret sankciju atcelšanu, Lībijas diktators pilnībā atteiksies no savas kodolprogrammas. Neskatoties uz šo vienošanos, ASV tik un tā atbalstīja Kadafi režīma gāšanu.

Kima Čenuna interesēs ir saglabāt varu, un Kadafi liktenis ir atgādinājums gan viņam, gan citiem pasaules diktatoriem, ka vienošanās ar ASV, kas iekļauj atteikšanos no kodolprogrammas negarantē režīma izdzīvošanu.

Pirms nedēļas situāciju saasināja ASV nacionālās drošības padomnieka Džona Boltona izteikumi, ka Ziemeļkorejas jautājuma risināšanā varētu tikt izmantots "Lībijas modelis". Donalds Tramps uzreiz centās distancēties no "Lībijas modeļa" piesaukšanas un argumentēja, ka ASV neplāno to izmantot Ziemeļkorejas gadījumā.

Boltona izteikumi sadusmoja Ziemeļkoreju. Tāpat Phenjana pauda neapmierinātību ar ASV un Dienvidkorejas kopīgajām militārajām mācībām. Ziemeļkoreja cenšas signalizēt, ka tai nav pieņemams scenārijs, kurā tā vienpusēji atsakās no kodolprogrammas.

Šķiet, ka arī Donalda Trampa solījumi nepielietot "Lībijas modeli" un sniegt ekonomisku palīdzību Ziemeļkorejai nav spējuši pārliecināt totalitārās valsts vadību. Šī iemesla dēļ bažas par to vai notiks Trampa-Kima samits palielinās ar katru dienu.

Līdz paredzētajai samita dienai ir palicis mazāk nekā mēnesis un jau visai drīz uzzināsim, vai un kad Tramps tiksies ar Kimu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!