Limas grupas 14 valstis, ieskaitot Argentīnu, Brazīliju un Kanādu, pirmdien paziņoja, ka atsauc vēstniekus no Venecuēlas, šādi protestējot pret tur nule kā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kas pēc šo valstu vērtējuma bijušas neleģitīmas.
Reģionālā organizācija arī norādīja, ka dalībvalstu galvaspilsētās tiek izsaukti Venecuēlas vēstnieki saistībā ar līdzšinējā Venecuēlas valsts galvas Nikolasa Maduro uzvaru svētdien notikušajās vēlēšanās, "kas neatbilda brīva, godīga un caurskatāma demokrātiskā procesa starptautiskajiem standartiem".
Venecuēlā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis Maduro, pēc 90% balsu saskaitīšanas paziņoja Venecuēlas Nacionālā vēlēšanu komisija (CNE).
Par autoritāro un kreisi populistisko prezidentu nobalsojuši 67,7% vēlētāju, pavēstīja vēlēšanu komisijas vadītāja Tibiseja Lusena.
Savukārt Maduro galvenais sāncensis bijušais Laras pavalsts gubernators Enri Falkons saskaņā ar oficiālajiem datiem saņēmis 21,2% balsu.
Saskaņā ar CNE datiem vēlētāju aktivitāte sasniegusi 46%, taču opozīcijas alianse "Demokrātiskās vienotības apaļais galds" (MUD), kas vēlēšanas boikotēja, apgalvo, ka pie balsošanas urnām devušies tikai nepilni 30% no 20,5 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
Alianse MUD vēlēšanas pasludinājusi par "farsu", kura vienīgais mērķis ir leģitimēt Maduro autoritāro režīmu un nodrošināt viņam otru pilnvaru termiņu, kas ilgs līdz 2025. gadam.
Neskatoties uz dziļo ekonomisko krīzi, pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču deficītu, daļā sabiedrības Maduro vēl bauda atbalstu, vēlētājiem valsts galvu asociējot ar viņa nelaiķa priekšteci - harizmātisko Ugo Čavesu, kurš uzsāka Venecuēlas "sociālistisko revolūciju" un demokrātijas demontāžu.
ASV, vairākas Latīņamerikas valstis un Eiropas Savienība (ES) nosodījušas šo vēlēšanu sarīkošanu, trūkstot demokrātiskām garantijām.
