Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV Ziemeļkorejas jautājumu neplāno risināt, izmantojot "Lībijas modeli", ziņo BBC.

Trampa komentāri ir pretrunā ar viņa nacionālā drošības padomnieka Džona Boltona teikto. Boltons izteicās, ka ASV pret Ziemeļkoreju varētu īstenot līdzīgu stratēģiju kā savulaik pret Muamara Kadafi vadīto Lībiju, kad 2003. gadā apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu, Lībija pārtrauca savas kodolprogrammas attīstīšanu. Astoņus gadus vēlāk, arābu pavasara ietvaros, Kadafi režīmu gāza Vašingtonas atbalstīti nemiernieki, bet pašu Kadafi nogalināja.

Boltona izteikumi saniknoja Ziemeļkoreju un šonedēļ Phenjana draudēja atcelt 12. jūnijā gaidāmo Trampa-Kima samitu. Ziemeļkorejas ārlietu ministrijas pārstāvis Kims Kajs Gvans nosodīja Boltona izteikumus un teica, ka ir absurdi salīdzināt Ziemeļkoreju ar Lībiju. Gvans norādīja, ka uzspiest Ziemeļkorejai Lībijas likteni būtu ļaunprātīgs solis, raksta CNN.

Baltais nams ir atkāpies no Boltona izteikumiem un uzsver, ka Ziemeļkorejas gadījumā "Lībijas modelis" netiks izmantots. "Lībijas modelis nav tas, uz kuru mēs skatāmies, domājot par Ziemeļkoreju," teica Tramps. ASV prezidents norādīja, ka ASV plāno panākt tādu vienošanos ar Ziemeļkoreju, kas ļautu Kima režīmam palikt pie varas un padarīt savu valsti "ļoti bagātu", vēsta BBC.

Šonedēļ Ziemeļkoreja pēc piecu mēnešu pārtraukuma atgriezās pie agresīvākas un uzstājīgākas retorikas, kas ietvēra draudus atcelt gaidāmo samitu starp ASV un Ziemeļkorejas vadītājiem. Tāpat Ziemeļkoreja atcēla 16. maijā plānoto tikšanos ar Dienvidkorejas pārstāvjiem. Donalds Tramps paziņoja, ka ASV nav saņēmusi ziņas no Ziemeļkorejas saistībā ar samitu. "Cik mums zināms, nekas Ziemeļkorejas jautājumā nav mainījies. Mums nekas nav pateikts," paziņoja Tramps.

Kodolprogramma Kima režīmam tiek uzskatīta par drošības garantu un atturēšanas instrumentu. Viens no iemesliem, kādēļ Ziemeļkoreja attīstīja savu kodolprogrammu varētu būt vēlme nepiedzīvot tādu pašu likteni kā Lībija vai Irāka. Šobrīd Kima režīmam ir jādomā par valsts ekonomiku, kuru smagi ir ietekmējis stingrais sankciju režīms. Iespējams, ka agresīvāka retorika pret ASV ir Ziemeļkorejas mēģinājums vēl pirms samita iegūt konkrētākas garantijas gan par to, ka ASV būs gatava palīdzēt Ziemeļkorejai ar ekonomikas attīstīšanu, gan arī par to, ka jebkāda vienošanās ar ASV neapdraudēs Kima režīmu.

Šobrīd ASV-Ziemeļkorejas attiecībās atkal ir parādījušies zināmi neuzticības elementi un bažas par to vai Donalda Trampa administrācijai izdosies panākt, ka Ziemeļkoreja atsakās no savas kodolprogrammas. Ziemeļkoreja paziņoja, ka ir gatava atbruņot Korejas pussalu no kodolieročiem, taču par to, kā tas tiktu īstenots un kas pretī par to būtu jādod ASV, pagaidām nav skaidrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!