Celtniecības darbi pie aptuveni 9,5 miljardu eiro vērtā "Nord Stream 2" projekta sākti otrdienas rītā, rokot zemūdens grāvi Baltijas jūrā piekrastes tuvumā, kur plānots guldīt cauruļvadu. Sagatavošanās darbi būvniecībai gan esot uzsākti jau maija sākumā, atzīmē Polijas medijs.

Lai gan Vācija kā pati pirmā valsts, kuras teritorijā vai ekonomiskajos ūdeņos plānota cauruļvada būvniecība, izsniegusi visas nepieciešamās celtniecības atļaujas, augot Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas un citu ES dalībvalstu iebildumiem, kanclere Angela Merkele iepriekš izteikusies, ka šī projekta īstenošanu nedrīkst īstenot bez Ukrainas līdzdalības.

Valstu prostestu mērķis ir pievērst projekta dalībvalstu Vācijas, Nīderlandes un Francijas uzmanību "Nord Stream 2" drošības aspektiem. Pēc pabeigšanas caur abiem Krievijas koncerna "Gazprom" virzītajiem cauruļvadiem Eiropas Savienībā nonāktu aptuveni 80% Krievijas gāzes.

Savukārt alternatīvu enerģijas ieguves avotu pietiekama neattīstīšana, vai tā būtu tā dēvētās zaļās enerģijas staciju attīstīšana, vai dabasgāzes importēšana no citām valstīm, abus "Nord Stream" cauruļvadus padara par sviru Krievijas rokās. Turpmāk, lai panāktu sev vēlamus politiskus lēmumus, Krievija var apturēt gāzes piegādes vai vienpusēji pacelt gāzes cenas, kā Kremlis to iepriekš jau vairākkārt darījis, lai ietekmētu politiskos procesus vairākās Austrumeiropas valstīs.

To, ka projekts ir politisks, ne ekonomisks, apliecina arī pašas projekta izmaksas, iepriekš portālam "Delfi" uzsvēra Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).

"Tas ir politisks projekts. Esošo cauruļvadu kapacitāte ir pietiekama, lai piegādes no Krievijas vēl palielinātu. Ja Ukrainai infrastruktūra ir veca, to lētāk būtu rekonstruēt, ne būvēt jaunu un to vēl iegremdēt jūrā. Visiem ir skaidrs, ka par naudu te nav runa. Eiropas lielās kompānijas nav ieinteresētas cauruļvadā, bet gan gāzes ieguves laukos Sibīrijā," skaidroja Kariņš.