Politisko pretinieku vajāšanai Krievijā izmanto maigākas padomju metodes  (65)

Ziņojumu šodien Saeimā prezentēja Krievu Pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācijas (AREM) pārstāvji, uzsverot, ka dažādos periodos PSRS represijas tikušas īstenotas gan tiesas, gan ārpustiesas kārtībā.

Mūsdienu Krievijā atkal sākta pastiprināties režīma politisko pretinieku vajāšana, līdz ar to varai bija vajadzīgs analogs "tiesisks" instruments. Par tādu kļuva Kriminālkodeksa pants par publiskiem aicinājumiem ekstrēmiskām darbībām, kā arī pants, kas paredz atbildību par darbībām, kas vērstas uz naida kurināšanu, kā arī cilvēka vai personas grupas cieņas pazemošanu to dzimuma, rases, tautības, valodas un citu iemeslu dēļ, ja tās ir veiktas publiski vai izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informācijas un telekomunikācijas tīklus, pausts ziņojumā.

AREM pārstāvji skaidroja, ka, lai pielāgotu šo Krievijas Kiminālkodeksa pantu politisko represiju veikšanai, tikusi īstenota tajos iekļauto definīciju ļoti plašas un patvaļīgas interpretācijas politika. "Acīmredzot, Krievijā izveidojušos tiesībaizsardzības prakses ietvaros, Krievijas Kriminālkodeksa pantu var attiecināt uz jebkuru negatīvu vai pat kritisku izteikumu par varas pārstāvjiem," teikts ziņojumā.

Tajā tāpat uzsvērts, ka, formāli līdzinoties daudzu Eiropas valstu likumdošanas nostādnēm, minētie Krievijas Kriminālkodeksa panti pārvērtušies par Krievijas PFSR likumdošanas analogiem. Organizācijas pārstāvji brīdināja, ka pēdējos gados Krievijas Kriminālkodeksā parādījušies jauni panti, kuri var tikt izmantoti politisko oponentu un citādāk domājošo vajāšanai. Valsts iestādes, politisko represiju veicējas, ziņojuma autoru ieskatā ir analoģisku padomju struktūru mantinieces.

Kā ziņots, tuvākajā laikā Latvijā plānots dibināt Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju (AREM), kurā plāno apvienoties Latvijai lojāli krievi un personas, kas iestājas pret Krievijā pastāvošo politisko režīmu. Organizācijas iniciatīvas grupā darbojas gan Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, gan arī krievu politemigrācijas pārstāvji. Jaunās organizācijas mērķis ir apvienot Latvijai lojālus krievus, kā arī atbalstīt pilsonisko sabiedrību Krievijā.

Iniciatīvas grupā norādīja, ka jau kopš pirmajiem Latvijas neatkarības gadiem Latvijā izveidojusies "dīvaina un kopumā netaisnīga un pretrunīga situācija, kad visu Latvijas krievu vārdā runāja padomju un jaunpadomju revanšisti, kā arī dažādas prokremliskas struktūras. Neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas pretinieku balsis tagad uztver par "krievu balsīm".

Dibināmās organizācijas plānos ir sniegt Latvijas sabiedrībai alternatīvus informācijas avotus par procesiem Krievijā, kā arī krievu un krievvalodīgo diasporā. Tāpat organizācija vēlas atbalstīt izglītības projektus, kas veicina organizācijas izvirzītos mērķus. Plānots ir arī darbs ar krievu emigrantiem, tostarp politiskajiem bēgļiem, kā arī atbalsts pilsoniskajām iniciatīvām, kas vērstas uz tiesiskas un eiropeiskas sabiedrības izveidi Krievijā.

Jaunās organizācijas dibināšanas deklarācijā plānots apstiprināt, ka AREM nav politiska organizācija, taču tās pārstāvji "stingri iestājas pret Krievijā esošo diktatūru, tās iznīcinošo politiku Krievijā un militāro agresiju ārpus tās robežām". Organizācija ir atvērta sadarbībai ar dažādiem spēkiem, tostarp politiskajiem, izņemot tos, kas iestājas pret Latvijas suverenitāti un atbalsta Krievijas politisko režīmu.

Organizācijas dibināšanas deklarācijas projektā uzsvērts, ka Latvijā dzīvo viena no pasaulē lielākajām krievu un krievvalodīgo diasporām, bet pēdējos gados ievērojams skaits Krievijas pilsoņu pārcēlās uz Latviju pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi vai uzņēmējdarbības sākšanu. Pēc 2014. gada arvien vairāk ir bēgļu no Krievijas, kuri meklē patvērumu politisku iemeslu dēļ, piebilsts deklarācijas projektā.