Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas uz jauno amata termiņu pirmdien atkāpusies premjerministra Dmitrija Medvedeva vadītā valdība, informē valdības preses dienests. Ministru kabineta atkāpšanās pēc prezidenta inaugurācijas Krievijā ir ierasta procedūra.

Svētdienas vakarā, tiekoties ar valdību, Putins atzinīgi novērtēja Medvedeva ministru kabineta paveikto. Viņš jau pirmdien rosināja parlamenta apakšpalātai Valsts domei atkārtoti apstiprināt līdzšinējo valdības vadītāju Dmitriju Medvedevu premjerministra amatā, ziņo Kremļa preses dienests. Plānots, ka šo jautājumu Valsts dome izskatīs otrdien.

18. martā notikušajās prezidenta vēlēšanās, pēc oficiāliem datiem, Putins saņēma 76,69% balsu. Lai gan novērotāji ziņoja par daudziem pārkāpumiem vēlēšanās, Centrālā vēlēšanu komisija apgalvoja, ka būtisku pārkāpumu neesot bijis.

Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999. gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.

Amatā Putins pirmo reizi tika ievēlēts 2000. gadā, bet otrā termiņa beigās 2008.gadā viņš varu nodeva savam sabiedrotajam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.

2012. gadā, kad prezidenta amata termiņš bija pagarināts četriem līdz sešiem gadiem, Putins atgriezās prezidenta krēslā.

Pēc carisma krišanas tik ilgi varas grožus noturēt savās rokās Krievijā līdz šim izdevies vienīgi asiņainajam komunistu tirānam Josifam Staļinam, kurš Putina valdīšanas ērā Krievijā atkal daudziem kļuvis par pielūgsmes objektu.

Putina atbalstītāji sava līderu nopelnu sarakstā min gan Krievijas militāro intervenci Sīrijā, gan iebrukumu Ukrainā un okupētās Krimas pussalas aneksiju, uzskatot, ka rietumvalstu sankcijas, kas pret Krieviju tika vērstas, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, bijusi cena, ko vērts maksāt par "valsts piecelšanos no ceļiem".

Viņa nākamo, jau ceturto pilnvaru termiņu, domājams, apēnos arī arvien aktuālākais jautājums par varas pēctecību. Pašlaik spēkā esošā konstitūcija tagad jau pavisam nepārprotami liedz Putinam 2024.gadā kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, un viņš ir solījis, ka negrozīs pamatlikumu, lai varētu palikt Kremlī arī pēc šī termiņa.

Avoti Krievijas valdošajā elitē izsakās, ka sagaida no Putina ko līdzīgu 2008.gada manevram. Arī toreiz Putins bija izsmēlis konstitūcijā noteikto divu pilnvaru termiņu limitu, taču saglabāja faktiskās varas grožus savās rokās ar "rokādes" palīdzību, prezidenta krēslā iesēdinot sev lojālo toreizējo un arī tagadējo premjerministru Medvedevu, bet pašam pārceļoties uz valdības namu.