Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, atzīstot, ka EK piedāvājums saturot "pozitīvus elementus", tomēr uzsvēra, ka pašreizējā formā tas neesot pieņemams. Kurcs žurnālistiem norādīja, ka "līdz mums pieņemamam risinājumam joprojām ir tālu" un ka gaidāmas "smagas un ilgas sarunas".

Kanclers piebilda, ka pozitīvi vērtē EK apsvērumus ES ārējo robežu drošības stiprināšanai, taču pašreizējais budžeta piedāvājums pārlieku nastu uzkrauj tām dalībvalstīm, kuru iemaksas bloka budžetā pārsniedz pretī saņemto finansējumu. Kurcs norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES dod iespēju blokam kļūt ekonomiskākam un efektīvākam.

Līdzīgu viedokli izteicis arī Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, norādot, ka EK priekšlikums paredzot pārlieku Nīderlandes iemaksu palielināšanu. Rites izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka, ES samazinoties pēc Lielbritānijas izstāšanās, jāsamazina arī tās budžets. Nīderlandes premjers piebildis, ka Hāga ir gatava smagai cīņai, lai panāktu "modernu budžetu, kurā slogs ir taisnīgi sadalīts".

Tikmēr Polijas amatpersonas uz atklātībai nodoto budžeta piedāvājumu reaģējušas ar atvieglojumu, atzīstot, ka finansējuma samazināšana un pārdale Varšavai esot mazāk sāpīga nekā gaidīts. Ārlietu ministra vietnieks Konrāds Šimanskis norādījis, ka Polija atzinīgi novērtē EK izšķiršanos visumā saglabāt finansējumu Centrāl un Austrumeiropas valstīm.

Tomēr viņš uzsvēra, ka gaidāmo sarunu laikā vēl nepieciešams panākt zināmus kompromisus. Savukārt Vācija paziņojusi, ka EK piedāvājums esot labs pamats turpmākajām sarunām.

Kopīgajā ārlietu ministra Heiko Māsa un finanšu ministra Olafa Šolca paziņojumā vienlaikus norādīts, ka budžeta piedāvājums paredz "ievērojami palielināt" Vācijas finansiālo slogu un ka Berlīnei, sākot ar 2021. gadu, saskaņā ar projektu nāksies gadā maksāt vidēji par desmit miljardiem eiro vairāk nekā līdz šim.

"Mēs esam gatavi pildīt mūsu saistības stiprināt Eiropas Savienību, taču tas arī prasa godīgu sloga sadalīšanu starp visām dalībvalstīm," uzsvēruši abi ministri.

Tajā pašā laikā Francijas valdība nosodījusi kā nepieņemamu iecerēto lauksaimniecības finansējuma samazināšanu par aptuveni pieciem procentiem. "Šāda strauja, masīva un akla samazināšana vienkārši nav iedomājama," teikts Francijas Lauksaimniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka Parīze nepieņems jebkādu lauksaimnieku tiešo ienākumu samazinājumu.

Kā ziņots, EK prezidents Žans Klods Junkers trešdien nāca klajā ar sākotnējo ES ilgtermiņa budžeta plānu, paziņojot, ka saskaņā ar EK "saprātīgajām un atbildīgajām" aplēsēm blokam laika periodā no 2021. līdz 2027. gadam būs nepieciešami 1,279 triljoni eiro.