Strasbūrā šonedēļ viesojās Francijas prezidents Emanuels Makrons, ar iedvesmojošu runu cenšoties uzsākt vispārējas Eiropas Savienības (ES) reformas. Viņa uzstāšanās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē ēnā atstāja pašu eiroparlamentāriešu paveikto, kas arī ietekmēs mūsu visu dzīves jau ne tik tālā nākotnē.
Portāls "Delfi" jau rakstīja par šonedēļ EP apstiprinātajiem plāniem ievērojami palielināt pārstrādes rūpniecības apjomus, kas palīdzēs samazināt izgāztuvēs nonākošo atkritumu kalnus. Tāpat ziņojām par likumprojektu, kas tiesībsargājošajām iestādēm palīdzēs cīnīties ar neskaidras izcelsmes naudas atmazgāšanu, noskaidrot uzņēmumu patiesos īpašniekus, kā arī spers pirmo soli, lai ierobežotu nelegālā veidā iegūtu kriptovalūtu izmantošanu.
Kopumā eiropiešu ievēlētie vairāk nekā 700 deputāti no visām dalībvalstīm šonedēļ izskatīja desmitiem dažādu jautājumu, no kuriem daļa tika pieņemta zināšanai, daļā apstiprināts EP viedoklis, kas norādīts Eiropas Komisijai vai dalībvalstu valdībām, bet daļā pieņemtas valstīm saistošas regulas un direktīvas.
Atzīmējam dažus svarīgākos no tiem:
Eiroparlamentārieši vērsa uzmanību, ka rūkošā uzticība vakcinācijai jau tagad ietekmē sabiedrības veselību. Deputāti norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam ES reģistrēti 215 000 vakcīnregulējamu slimību gadījumi (neskaitot gripu).
Epidemioloģiskie dati par pašreizējo vakcinācijas situāciju dalībvalstīs liecina, ka vakcinēšanās notiek visai neregulāri un vakcinācijas līmenis nav pietiekami augsts, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret atsevišķām slimībām – piemēram, vakcinācijas līmeņa kritums vairākās valstīs jau izraisījis masalu uzliesmojumus.
Rezolūcijā EP deputāti norādīja, ka vakcīnas tiek rūpīgi pārbaudītas daudzos izmēģinājumu posmos, turklāt regulāri notiek vakcīnu atkārtota izvērtēšana. Rezolūcija aicina vakcīnu un to palīgvielu izvērtēšanu un neatkarīgu ar vakcīnām saistīto iespējamo blakņu pētniecības programmu finansēšanu padarīt vēl pārredzamāku, lai palīdzētu atjaunot uzticību vakcinācijai. Zinātniskiem un klīniskajiem datiem par komisiju secinājumiem savukārt jākļūst publiski pieejamiem.
EP deputāti aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis apkarot neuzticamu, maldinošu un nezinātnisku informāciju par vakcinēšanos. Tāpat EP pauda atbalstu esošajam Kopīgajam iepirkuma nolīgumam, kas ļauj dalībvalstīm veikt kopīgus vakcīnu iepirkumus, tā samazinot izmaksas.
Eiropas Komisija šā gada otrajā ceturksnī plānojusi nākt klajā ar priekšlikumu par pastiprinātu sadarbību cīņā pret vakcīnregulējamām slimībām.
EP šonedēļ pieņēma jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskās pārtikas pieejamība, tostarp veicinot tās ražošanu.
Lai nodrošinātu, ka cilvēki, pērkot īpaši marķētu bioloģisko pārtiku, patiešām saņemtu tikai augstas kvalitātes produkciju, paredzēta visu ražošanas ķēdē iesaistīto dalībnieku pārbaudes vismaz reizi gadā vai reizi divos gados, ja pēdējos trīs gados nav fiksēti pārkāpumi. Savukārt ES importētajiem produktiem turpmāk jāatbilst ES standartiem. Pašlaik importētajiem produktiem jāatbilst līdzīgiem, bet ne identiskiem standartiem.
Vienlaikus paredzēts stiprināt bioloģiskās pārtikas ražošanu Eiropā:
- veicināt plašāku bioloģisko sēklu un bioloģiski audzētu dzīvnieku piedāvājumu lauksaimniekiem;
- arī turpmāk ļaut jaukta tipa saimniecību (saimniecību, kas nodarbojas kā ar tradicionālo, tā bioloģisko lauksaimniecību) darbību, ja bioloģiskā saimniekošana tiks skaidri un efektīvi nodalīta no tradicionālās;
- vienkāršot mazo saimniecību sertifikāciju;
- apkarot piesārņojumu ar pesticīdiem vai sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem – ja produktā tiks konstatēts neatļauts pesticīds vai mēslošanas līdzeklis, produktu izmeklēšanas laikā nedrīkstēs pārdot kā bioloģisku, bet piesārņojumam izrādoties tīši radītam vai konstatējot drošības pasākumu neievērošanu, produktam tiks atņemts bioloģiskās pārtikas sertifikāts.
Noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei. Tie stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
EP deputāti šonedēļ apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam veicināt tādu ēku būvniecību, kuru energopatēriņš ir tuvu nullei, kā arī aicināt izstrādāt ilgtermiņa renovācijas stratēģijas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanai, lai līdz 2050. gadam samazinātu ēku fonda radīto izmešu apjomu par 80-85%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Patlaban ēkas ir atbildīgas par apmēram 40% ES enerģijas patēriņa, un trīs ceturtdaļas Eiropas ēku nav energoefektīvas.
Deputāti uzskata, ka ilgtermiņa renovācijas mērķi veicinās investīciju prognozējamību, kā arī radīs jaunas finansējuma iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Nacionālo stratēģiju mērķis būtu līdz 2050. gadam panāktu ēku fonda dekarbonizāciju, nosakot atskaites punktus arī 2030. un 2040. gadam.
Jaunā direktīva noteiks arī elektromobilitātes prasības jaunām un renovētām ēkām, piemēram, elektromobiļu uzlādes punkta izveidi ēkās, kurās ir vismaz 10 autostāvvietas, kā arī elektroinstalāciju nodrošināšanu šādu transportlīdzekļu uzlādei.
Jaunās ēkās un ēkās, kurās tiek nomainīti siltumģeneratori, būs jāuzstāda automātiskas ierīces temperatūras regulēšanai. Tāpat tiks stiprināti gaisa kondicionēšanas un apkures sistēmu apkopes noteikumi.
EP apstiprināja direktīvu, bet tā vēl oficiāli jāapstiprina dalībvalstu valdība vadītājiem. Pēc tās stāšanās spēkā valstīm būs 20 mēnešu laika, lai tās prasības iestrādātu savā likumdošanā. Atjauninātā ēku energoefektivitātes direktīva ir tikai pirmais no astoņiem "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem" tiesību aktu paketes likumprojektiem, par kuru ES Padomes un Parlamenta sarunu dalībnieki panākuši vienošanos.
Eiroparlamentārieši plenārsēdē apsprieda arī datu aizardzības jautājumus, ņemot vērā neseno skandālu, kad "Facebook" rīcībā esošos datus savā darbībā, tostarp politisku mērķu sasniegšanai dažādās pasaules valstīs citu starpā izmantoja kompānija "Cambridge Analytica". Šīs kompānijas rīcība nonākuši vismaz 87 miljonu cilvēku dati, no kuriem 2,7 miljoni ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.
Parlamentārieši aicināja ES institūcijas sākt darbu, lai atgūtu kontroli pār eiropiešu datiem un aizsargātu ES iedzīvotājus. Cita starpā tika izteikti aicinājumi "Facebook" izveidotājam Markam Zakerbergam pašam ierasties Eiropas Parlamentā atbildēt uz jautājumiem, gluži kā tas jau notika ASV senātā, ņemot vērā, ka ES dalībvalstīs ir ne mazāk svarīgs "Facebook" lietotāju īpatsvars un attiecīgi – tirgus.
Deputāti aicināja arī izvērtēt "Cambridge Analytica" un līdzīgu organizāciju ietekmi uz "Brexit" kampaņu un dažādu Eiropas valstīs notikušu vēlēšanu iznākumiem, un attiecīgi rīkoties, lai nekas tamlīdzīgs nenotiktu nākotnē.
Pēc Eiropas Parlamenta deputātu aicinājumiem EP priekšsēdētājs Antoni Tajāni nosūtīja vēstuli Markam Zakerbergam, aicinot viņu ierasties Eiropas Parlamentā.
