Simtiem ziemeļkorejiešu Eiropā ir spiesti strādāt smagu fizisku darbu bez pārtraukumiem, gulēt darbavietā, bet nopelnīto naudu sūtīt uz Ziemeļkoreju, kur tā tiek izmantota arī Phenjanas kodolprogrammas un Kima Čenuna greznās dzīves finansēšanai, izpētījusi raidsabiedrība BBC programma "BBC Panorama".
Ziemeļkorejiešu darbaspēks jau sen tiek uzskatīts par vienu no veidiem kā totalitārās un starptautiski izolētās Ziemeļkorejas režīms iegūst valūtu, ko var izmantot režīma uzturēšanai un ieroču programmu turpināšanai.
Viena no vietām, kur plaši tiek izmantots Ziemeļkorejiešu darbaspēks, kas esot lētāks par ķīniešu strādniekiem, ir Krievijas Tālie Austrumi. Taču ziemeļkorejiešu strādnieki sastopami arī Polijā un virknē citu pasaules valstu. Pavisam pasaulē esot ap 150 000 ziemeļkorejiešu strādnieku.
Tiesa, ANO Drošības padomes janvārī pieņemtā rezolūcija numur 2397, cenšoties apturēt Phenjanas kodolprogrammu, nosaka, ka visiem ārvalstīs strādājošajiem ziemeļkorejiešiem divu gadu laikā jāatgriežas dzimtenē, lai pārtrauktu šo režīma ieņēmumu plūsmu. Krievijā pat izskanēja bažas, ka tas kaitēs Tālo Austrumu ekonomikai.
"Pret tevi šeit izturas kā pret suni. Ir jāēd samazgas. Tev ir jāpārtrauc būt cilvēkam," programmai "BBC Panorama" pastāstīja kāds ziemeļkorejiešu strādnieks no Vladivostokas.
Lielākā daļa nopelnītās naudas strādniekiem ar starpnieku ir jāsūta uz Ziemeļkoreju, viņš papildina.
"Daži to sauc par "partijas uzdevumu". Citi par "revolucionāro pienākumu". Tie, kas nevar samaksāt, nevar te palikt. Pirms desmit gadiem tie bija aptuveni 15 000 rubļu (194 eiro) mēnesī, tagad divreiz vairāk," viņš stāsta.
Šo strādnieku uzdevums ir nodrošināt režīmu ar naudas plūsmu – gadā Phenjana tādā veidā iegūst līdz diviem miljardiem dolāru, pērn rakstīja "The Washington Post".
Šī nauda tiekot izmantota Kima Čenuna greznā dzīvesveida un kodolprogrammas uzturēšanai.
"Tā finansē Kimu ģimenes privātās ērtības, kodolprogrammu un armiju. Tas ir fakts," BBC stāsta 2016. gadā no Ziemeļkorejas aizbēgušais Tai Jongho.
Smagos apstākļos ziemeļkorejieši ir spiesti strādāt arī Polijā, atklāj BBC raidījums. Viņi guļ turpat objektos un strādā bez atpūtas.
"Mūsu puiši Polijā ir tikai lai strādātu. Viņi ņem tikai neapmaksātas brīvdienas. Kad ir nodošanas termiņi, mēs strādājam bez pārtraukumiem. Ne tā kā poļi. Viņi nostrādā astoņas stundas dienā un iet mājās. Mēs ne, mēs strādājam tik ilgi, cik vajadzīgs," stāsta ziemeļkorejiešu brigadieris Sčečinā.
Tiek lēsts, ka Polijā ir nodarbināti ap 800 ziemeļkorejiešu strādnieki – parasti kā metinātāji un fiziska darba darītāji. Polija pēc ANO sankciju ieviešanas paziņoja, ka ir pārtraukusi izsniegt vīzas ziemeļkorejiešu darbaspēkam.
BBC raidījumā kāds poļu darbinieku vadītājs kuģubūvētavā atzina, ka ziemeļkorejieši pagaidām turpina strādāt, taču darba atļaujas tiem nokārtot ir kļuvis grūtāk.
