Spānijas Augstākā tiesa izvirzījusi apsūdzības par dumpi 13 katalāņu separātistu politiķiem, tostarp bijušajam reģiona valdības vadītājam Karlesam Pudždemonam.
Tiesnesis Pablo Ljarena piektdien izvirzīja apsūdzības, noslēdzot četrus mēnešus ilgo izmeklēšanu par pērnā gada rudens notikumiem. Notiesājoša sprieduma gadījumā separātistiem var tikt piespriests līdz 30 gadiem ilgs cietumsods.
Tiesnesis apsūdzēja Pudždemonu, kurš atrodas Beļģijā, par Katalonijas neatkarības referenduma organizēšanu pērnā gada oktobrī, neskatoties uz Madrides izsludināto aizliegumu un "nopietnu vardarbīgu incidentu risku".
Apsūdzības izvirzītas arī bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, bijušajai reģiona parlamenta spīkerei Karmei Forkadeljai, separātistu aktīvistiem Džordi Sančesam un Džordi Kuišaram, kā arī Kreiso republikāņu partijas (ERC) līderei Martai Rovirai, kura piektdien paziņoja, ka pamet Spāniju.
Pudždemona valdība 1. oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Urials Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu, un Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns reģiona premjerministra amatam atkārtoti izvirzīja Pudždemonu. Taču Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Pudždemonam jābūt klāt Katalonijas parlamenta sēdē, lai viņš varētu tikt no jauna iecelts reģiona premjera amatā.
