Krievija atbalsta un pat apgādā ar ieročiem Afganistānas kaujinieku grupējumu "Taliban" un šīs "destabilizējošās darbības" aktivizējušās pēdējo 18 līdz 24 mēnešu laikā, intervijā raidsabiedrībai BBC pastāstīja ASV spēku Afganistānā komandieris ģenerālis Džons Nikolsons.
Vairākas ASV militārpersonas jau iepriekš ir paudušas bažas par to, ka Krievija sniedz atbalstu saviem kādreizējiem pretiniekiem – afgāņu džihādistiem.
"Taliban" kaujinieki, pret kuriem ar starptautisku atbalstu cīnās Afganistānas valdība, pēdējos gados atkal pārņēmuši savā kontrolē ievērojamas valsts teritorijas daļas un grupējuma ietekme valsts reģionos sasniegusi augstāko līmeni kopš viņu gāšanas pēc 2001. gada ārvalstu iebrukuma. Grupējums veic asiņainus teroraktus, tostarp stingri apsargātajā galvaspilsētā Kabulā.
Ģenerālis Nikolsons intervijā ieskicē ceļu, kā Krievijas ieroči nonāk līdz Afganistānas kaujiniekiem – tie tiekot ievesti pāri robežai ar Tadžikistānu.
Tiešs Krievijas atbalsts "Taliban" ir relatīvi jauna parādība, skaidro ģenerālis, kura karjera jau gadiem saistīta ar Afganistānu. Krievija kopā ar Tadžikistānu ir sarīkojusi virkni militāro mācību Afganistānas pierobežā, viņš atzīmē.
"Tās ir pretterorisma mācības. Bet mēs esam redzējuši Krievijas rokrakstu arī iepriekš: viņi atved lielu daudzumu ekipējuma un tad to atstāj," stāsta Nikolsons.
Šie ieroči un cits ekipējums pēc tam tiekot ievesti Afganistānā un nodoti "Taliban".
Par Krievijas atbalstu medijiem ir stāstījuši paši "Taliban" kaujinieki. Arī afgāņu amatpersonas ir rādījušas kaujiniekiem atņemtus ieročus, kas esot nākuši no Krievijas, atzīmē ģenerālis.
Novērtēt, cik liels ir Krievijas atbalsts grupējumam, ir sarežģīti, atzīst Nikolsons. Savukārt Afganistānas policijas un armijas pārstāvji BBC ir stāstījuši, ka Krievija palīdzība "Taliban" ietver nakts redzamības brilles, vidējos un smagos ložmetējus, kā arī vieglos ieročus.
Ieroči, domājams, tiek izmantoti pret Afganistānas spēkiem un NATO padomniekiem, domā afgāņu avoti.
Krievija vienmēr ir noliegusi, ka apbruņotu un finansētu afgāņu kaujiniekus, taču ir atzinusi, ka veic pārrunas ar nemiernieku grupu. Maskava to attaisno ar kopīgu mērķi novērst grupējuma "Daesh" nostiprināšanos Afganistānas ziemeļaustrumos.
Nikolsons gan norāda, ka Krievija uztur naratīvu, kas pamatīgi pārspīlē "Daesh" klātbūtni reģionā, tādā veidā cenšoties attaisnot savas darbības.
"Taliban" Krieviju, kura no 1979. līdz 1989. gadam Afganistānā karoja pret afgāņu modžahediem, vienmēr ir uzskatījis par ienaidnieku. Taču nu abām pusēm varētu būt radušās kopīgas intereses, tostarp pretestība ASV.
ASV prezidents Donalds Tramps šogad ir licis Pakistānai, kuru uzskata par "Taliban" atbalstītāju, saraut saites ar šo grupējumu un apturēja miljoniem dolāru militārās palīdzības sniegšanas programmu pakistāņiem.
Arī paši "Taliban" cenšas sevi parādīt kā neatkarīgu grupējumu un distancēties no Pakistānas, un šādos apstākļos jauni atbalstītāji ir svarīgi.
Uz BBC jautājumu, vai Krievija ar kaujinieku starpniecību izvērš karu pret ASV Afganistānā, Nikolsons norāda, ka "Taliban" atbalstīšanas laiks sakrīt ar situācijas saasināšanos Sīrijā.
"Šīs aktivitātes palielinājās pēdējo 18 līdz 24 mēnešu laikā. Pirms tam mēs nenovērojām tādas Krievijas destabilizējošās darbības. Ja jūs skatāties uz laiku, tas aptuveni sakrīt ar situācijas uzkaršanu Sīrijā. Tāpēc ir interesanti atzīmēt visas šīs lietas laiku," uzsver Nikolsons.
Krievija Sīrijas pilsoņu karā atbalsts prezidenta Bašara al Asada valdības spēkus, kuri pirms Maskavas militārās iesaistes cieta smagus zaudējumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
