Foto: AP/Scanpix/LETA
Lai gan Krievijas amatpersonas sniedz skaļus paziņojumus par Krimu kā nākotnes Silīcija ieleju vai jauno Eiropas Monako, realitāte ir daudz skaudrāka, – četrus gadus pēc okupācijas pussalas budžets par aptuveni 75% tiek subsidēts no Krievijas federālajām rezervēm, starptautiskās kompānijas sankciju dēļ tur atrodamas vien ārkārtīgi retos gadījumos, bet Krimas cietumos atrodas politieslodzītie. Īpaši neaizsargātās pozīcijās ir Krimas tatāri.

Starptautiski Krimas okupācija netiek atzīta par likumīgu, taču vienlaikus nav informācijas par kādu konkrētu plānu, kā Ukrainai nākotnē varētu izdoties Krimu no Krievijas atgūt. Arī tikko notikušās Krievijas prezidenta vēlēšanas Krimas iecirkņos Ukrainas Ārlietu ministrija nodēvējusi par nelikumīgām un paziņojumā norāda, ka tādējādi ir apšaubāma Krievijas prezidenta vēlēšanu likumība.

Tiesa, uzmanības piesaistīšanas labad Krimu aizvien mēdz apmeklēt starptautiski politiķi, kas Eiropas politiskajā kartē vairumā gadījumu nodēvējami par populistiem. Arī šajās vēlēšanās, kā liecina Ukrainas Ārlietu ministrijas portālam "Delfi" sniegtā informācija, Vladimira Putina pārvēlēšanu vairāk nekā tūkstošs iecirkņos Krimā un Sevastopolē novēroja vismaz 140 Eiropas Savienības (ES) pilsoņu. Ministrija aicinājusi ES Ārlietu ministrijas šos cilvēkus iekļaut sankciju sarakstos. Latvijas Ārlietu ministrija portālam "Delfi" sacīja, ka nav informēta, ka šajā sarakstā būtu atrodami arī Latvijas pilsoņu vārdi.

Lielas ieceres, vāja ekonomika

Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko izteikusies, ka Krima kļūs par jauno Silīcija ieleju, bet Jaltas ekonomikas foruma vadītājs Andrejs Nazarovs sacījis, ka, ņemot vērā Krimas straujo ekonomikas izaugsmi, "nav ne mazāko šaubu, ka Krima kļūs par jauno Monako".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!