Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievija ANO pirmdien uzlika veto rezolūcijas projektam, kas paredzēja izdarīt spiedienu uz Irānu saistībā ar bruņojuma piegādēm kaujiniekiem kara plosītajā Jemenā.

Lielbritānijas izstrādāto rezolūciju atbalstīja arī ASV un Francija. Kopā par to balsoja 11 ANO Drošības padomes dalībvalstis, Ķīna un Kazahstāna atturējās, bet pret rezolūcijas projketu iestājās Krievija un Bolīvija.

ANO eksperti janvāri secināja, ka Irāna pārkāpusi 2015. gadā Jemenai noteikto bruņojuma embargo. Tas tika noskaidrots, atklājot, ka Jemenas šiītu nemiernieku hutiešu raķetes, kas pērn tika izšautas uz Saūda Arābiju, ir ražotas Irānā.

Krievija tomēr apšaubīja ANO ekspertu secinājumus, un tādēļ tā nevarot atbalstīt rezolūcijas projektu, kurā šie secinājumi pieminēti.

"Mēs nevaram piekrist neapstiprinātiem secinājumiem un pierādījumiem, kas prasa apstiprinājumu un diskusijas sankciju komitejā," paziņoja Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja.

Viņš piebilda, ka vēršanās pret Irānu izraisīs "bīstamas destabilizējošas" sekas Tuvajos Austrumos, saasinot spriedzi starp šiītiem un sunnītiem. Pēc Krievijas veto Drošības padome vienbalsīgi apstiprināja Krievijas izstrādāto projektu, kas par gadu pagarina sankciju režīmu pret Jemenu, bet tā tekstā Irāna nav pieminēta.

Lai arī ANO eksperti konstatēja, ka Irāna ir pārkāpusi bruņojuma embargo, pieļaujot piegāžu veikšanu, viņi nespēja noskaidrot pašu piegādātāju.

Irāna atkārtoti ir noliegusi, ka būtu apbruņojusi hutiešu kaujiniekus Jemenā, lai arī ASV un Saūda Arābija uzstāj, ka pierādījumi ir neapgāžami.

ASV vēstniece ANO Nikija Heilija vainoja Krieviju par Irānas sargāšanu un brīdināja, ka Savienotās Valstis apsvērs citas iespējas rīcībai pret Teherānu.

"Ja Krievija izmantos veto, lai bloķētu vēršanos pret Irānas bīstamo un destabilizējošo rīcību, tad Savienotajām Valstīm un mūsu partneriem nāksies spert soļus pret Irānu, ko Krievija nevarēs bloķēt," viņa paziņoja.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija iesaistījās Jemenas konfliktā starptautiski atzītās valdības pusē 2015. gada martā, kad šiītu nemiernieki bija sagrābuši galvaspilsētu Sanu un lielu daļu valsts.

Kaut arī koalīcijas pusē ir ievērojams militārais pārsvars, nemiernieki joprojām kontrolē galvaspilsētu un lielu daļu valsts ziemeļu.

ANO raksturojusi situāciju Jemenā kā pasaules smagāko humāno krīzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!