Foto: Reuters/Scanpix

Turcijas karakuģi "piedraudējuši pielietot spēku", lai apturētu kārtējo mēģinājumu nogādāt Itālijas uzņēmuma ENI urbšanas iekārtas platformu dabasgāzes iegulu izpētes uzsākšanai Kipras piekrastē, piektdien paziņojusi Nikosijas valdība.

Starptautiski atzītās grieķu pārvaldītās Kipras daļas finanšu ministrs Jorgs Lakotripis vietējam televīzijas kanālam "Antenna" pavēstījis, ka platformas kapteinis izrādījis "lielu apņēmību" nokļūt paredzētajā vietā, taču tai ceļu aizšķērsojuši Turcijas karakuģi un ar draudiem piespieduši to apstāties.

Platforma kopš 9. februāra, kad turku kuģi pirmo reizi bloķēja tās ceļu, bija noenkurota aptuveni 50 kilometrus no paredzētās izpētes vietas, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no Kipras.

Sākotnēji Turcijas karakuģi savu rīcību attaisnoja ar karaflotes manevriem šajā rajonā.

Lakotripis paziņoja, ka šobrīd platforma ir ceļā uz Limasolas ostu, lai uzņemtu degvielu un pēc tam dotos uz citu urbšanas vietu.

Savukārt valdības pārstāvis Niks Kristodulidis raidorganizācijai RIK pavēstīja, ka izpētes darbu uzsākšana ir atlikta un ka ENI platforma dosies uz Maroku.

Tomēr Lakotripis uzsvēra, ka Turcijai neizdosies atturēt Kipru no gāzes un naftas iegulu izpētes uzsākšanas tās piekrastē.

Kipra izsniegusi urbšanas licences arī citiem uzņēmumiem, tajā skaitā "Total" un "ExxonMobil", kas plāno sākt izpētes darbus vēl šogad.

Tikmēr Turcija paziņojusi, ka neļaus Kiprai uzsākt "vienpusēju" gāzes iegulu izpēti tās piekrastē, kamēr tiks ignorētas Turcijas okupētās salas ziemeļdaļā mītošās turku kopienas ekonomiskās intereses.

Savukārt Kipras valdība uzsver, ka izpētes veikšana it tās suverēnās tiesības un ka gāzes un naftas ieguve sniegs ekonomisku labumu visiem salas pilsoņiem pēc tās atkalapvienošanās.

Kristodulidis informējis, ka Kipras prezidents Niks Anastasiadis turpina sarunas ar Eiropas Savienības (ES) līderiem Briselē, lai nodrošinātu Nikosijai bloka atbalstu.

Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.

Pašlaik Ziemeļķipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!