Pirms tam 31. janvārī Krievijas Aizsardzības ministrija medijiem apstiprināja plānus Kaļiņingradā izvietot šo bruņojumu. Krievijas iestāde aģentūrai "Interfax" arī norādīja, ka apgabalā ir sagatavota infrastruktūra "Iskander" kompleksu uzņemšanai.

Raķetes paredzētas 152. Gvardes raķešu brigādei, kas bāzējas Kaļiņingradas Čerņahovskā, ziņoja "RIA Novosti".

Domnīcas "Atlantijas padome" Digitālās ekspertīzes izpētes laboratorija (DFRLab) ar satelīta karšu palīdzību izpētījusi un identificējusi precīzu vietu, kur Iskander" kompleksi tiks izvietoti (karte zemāk).

2017. oktobrī uzņemti satelīta attēli liecina, ka šajā vietā Čerņahovskas bāzē ir uzcelti astoņi jauni angāri. 2014. gada attēlos (zemāk) par celtniecību te nekas vēl neliecināja.

DFRLab/Google

Krievija jau iepriekš Kaļiņingradā ir izvietojusi "Iskander" raķetes, taču ne uz pastāvīgu palikšanu. Saskaņā ar pieejamajiem datiem, "Iskander" raķetes var sasniegt ap 500 kilometrus tālus mērķus, kas nozīmē, ka no Kaļiņingradas tās var apdraudēt visas Baltijas valstis, Poliju, Vācijas austrumus, daļu Zviedrijas un Dānijas.

Kaļiņingradas militarizēšana rada izaicinājumus NATO. Krievijas eksklāvu un Maskavai draudzīgo Baltkrieviju atdala aptuveni 100 kilometrus plata sauszemes josla jeb tā sauktais Suvalku koridors. Tā ieņemšana nozīmētu trīs Baltijas valstu izolēšanu un apgrūtinātas iespējas ierasties NATO papildspēkiem.

NATO lielākajās militārajās mācībās kopš Aukstā kara "Anakonda" 2016. gada vasarā Polijā viens no mērķiem bija tieši Suvalku koridora aizsardzības izspēlēšana.

2016. gada oktobrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidroja, ka NATO zinot, kā tikt galā ar draudiem, ko radītu Suvalku koridora ieņemšana.

"Iskander" raķešu draudi jau iepriekš ir pamudinājuši Poliju stiprināt savas pretraķešu aizsardzības spējas un pirkt "Patriot" pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas.