Šāds lēmums pieņemts laikā, kad Eiropas valstīs pieaug bažas par ebreju apmetņu paplašināšanos okupētajās palestīniešu teritorijās, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps no tādas kritikas atturas, un šo nostāju daudzi izraēlieši uzlūko kā zaļo gaismu tālākai apmetņu attīstībai.
Izraēlas varasiestādes pēdējo mēnešu laikā virzījušas plānus tūkstošiem jaunu mājokļu būvei ebreju apmetnēs, bet šādi gadījumi, kad valdība nolemj legalizēt jau esošās apmetnes, ir diezgan reti.
Kā aģentūrai AFP pastāstījusi kāda Izraēlas amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma, svētdienas lēmums pieņemts vienbalsīgi. Sēdes sākumā premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka valdība "nokārtos jautājumu par Havat Giladas statusu, lai tur varētu turpināties normāla dzīve".
Havat Giladas apmetne sākusi veidoties pirms 15 gadiem, un tajā dzīvo aptuveni 40 ebreju ģimenes. Ministru kabineta plānos norādīts, ka apmetni paredzēts legalizēt kā "jaunu kopienu", kurai būs vajadzīgās būvatļaujas un valsts finansējums un kuru paredzēts paplašināt. Tomēr, kā atzīmē Izraēlas mediji, turpmākais autorizācijas process ir neskaidrs, jo var izrādīties, ka daļa šīs apmetnes celta uz privātas palestīniešiem piederošas zemes.
35 gadus vecais rabīns un sešu bērnu tēvs Raziels Ševahs, kas dzīvoja Havat Giladā, tika nogalināts 9. janvārī ar vairākiem šāvieniem no garāmbraucošas automašīnas.