Turcijas premjers Binali Jildirims solījis, ka kurdu kaujinieki "samaksās dubultā". Pēc šī paziņojuma sekojuši īpaši aktīvi uzlidojumi uz ziemeļaustrumiem no Afrīnas pilsētas. Kopš kampaņas sākuma Turcija zaudējusi kopumā 14 karavīrus, apgalvo turku virspavēlniecība.

Afrīnas reģionā izsenis dzīvo kurdi. Pēc Sīrijas pilsoņkara izcelšanās 2011. gadā Sīrijas armija reģionu pameta, lai koncentrētos cīņām pret opozīciju ekonomiski daudz nozīmīgākajā Alepo reģionā, un kurdi paši pārņēma kontroli pār reģionu. Kopš tā laika politiski militāro pārvaldi uzņēmušās kurdu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG).

Turcija YPG uzskata par teroristu grupējumu, un tā militārā operācijā vēlas pilnībā izsvēpēt to no Afrīnas reģiona. Tikmēr YPG, būdami spēcīgākais "Sīrijas Demokrātisko spēku" grupējums, veidoja vienu no nozīmīgākajām frontēm pret "Daesh", izspiežot džihādistus no plašiem Sīrijas ziemeļaustrumu apgabaliem, kā arī ieņemot islāmistu pašpasludināto galvaspilsētu Raku. YPG netieši saņēma arī ASV un citu rietumvalstu, piemēram, Vācijas, Kanādas un Lielbritānijas bruņojumu un cita veida atbalstu.

Kartē ar sarkanām bultām atzīmēti galvenie Turcijas armijas un tās atbalstīto Sīrijas opozīcijas grupējumu uzbrukumu virzieni kurdu YPG pārvaldītajai Afrīnai un divu nedēļu laikā ieņemtās teritorijas.

Turcija uzskata, ka YPG kontrolētās zemes ir Turcijā par teroristiem uzskatītās "Kurdistānas Strādnieku partijas" (PKK) bāze Sīrijā, kas tiekot izmantota, lai rūdītos kaujās un bruņotos. PKK pret Turcijas varas iestādēm kurdu apdzīvotajos Turcijas reģionos karo jau vairāk nekā trīs desmitgades. Līdz ar to Jildirims apgalvo, ka turku mērķis ir atbrīvot "teroristu jostu", kas apvilkta ap Turcijas robežām, un atbrīvot "arābu, kurdu un turkmēņu brāļus, kuri smok apspiestībā".

Turcijas armiju operācijā papildina aptuveni 10 000 vīru spēcīgi Sīrijas opozīcijas grupējumi, kuri joprojām izmanto vairs nepastāvošās un rietumvalstu reiz atbalstītās "Brīvās Sīrijas armijas" karogus. Turcija apgalvo, ka līdz šim tās spēki nogalinājusi vismaz 900 kurdus kaujiniekus, kas gan nav oficiāli apstiprināts no kurdu vai starptautisko organizāciju puses.

Tikmēr YPG pārstāvji apgalvo, ka turki uzbrukumos nogalinājuši vismaz 150 civiliedzīvotājus, bet vēl aptuveni 300 ievainojuši. Artilērijas apšaude un uzlidojumi kļuvuši par Afrīnas reģiona pilsētu un ciemu ikdienu.

Kurdu raidīta raķete sestdien:

Turcijas sabiedrotie ieņem kārtējo Afrīnas ciemu:

ASV un Francija aicinājusi puses atturēties no asinsizliešanas, bet nekāda stingra rīcība nav sekojusi. "Afrīnas kurdi karoja pret "Daesh" un šodien tiek slepkavoti. Eiropas vadītāju klusēšana ir nāvējoša," aģentūrai AFP norādījis viens no sestdien pie Eiropas Parlamenta Strasbūrā sanākušajiem protestētājiem. Protesti pret Turcijas kampaņu un Eiropas klusēšanu daudzās Rietumeiropas lielākajās pilsētās pēdējās nedēļās kļuvuši aizvien biežāki.

Cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" sestdien cēla trauksmi, apsūdzot turku robežsargus šaušanā uz bēgļiem, kuri vēlas pamest Sīriju. Amatpersonas šo apgalvojumu noliegušas, sakot, ka Turcija ievērojot atvērto durvju politiku.

Turcija patiešām ir bijusi visvairāk Sīrijas bēgļus uzņemošā valsts, taču arī YPG pārvaldītā Afrīna, kura līdz šim bija vienīgais pilsoņkara neskartais reģions Sīrijā, kļuvusi par pagaidu mājām aptuveni 400 000 bēgļu no citiem Sīrijas apgabaliem. Tagad pieaug bažas par šo cilvēku un reģiona pastāvīgo iedzīvotāju drošību.

Ikdiena Turcijas spēku un tās sabiedroto ielenktā Sīrijas reģiona galvaspilsētā Afrīnā: