Trīs Katalonijas līderi, kas apcietināti par saviem centieniem reģiona neatkarības labā, vērsīsies ANO Patvarīgās apcietināšanas darba grupā, ceturtdien pavēstīja viņu advokāti.
"Viņu apcietināšana ir klaja ņirgāšanās par cilvēktiesībām, un tā iecerēta, lai lai nepieļautu, ka viņi pilda savu lomu kā Katalonijas tautas politiskie pārstāvji," žurnālistiem Londonā paziņoja advokāts Bens Emersons.
Pie ANO darba grupas vērsīsies Katalonijas vicepremjers Uriols Žunkerass, kā arī divu sabiedrisko organizāciju ANC un "Omnium Cultural" līderi Žordi Sančess un Žordi Kuišarts.
Pret Sančesu un Kuišartu notiek izmeklēšana par kūdīšanu. Žunkerass atrodas apcietinājumā saistībā ar izmeklēšanu par viņa lomu Katalonijas neatkarības centienos.
"Mēs nelūdzam ANO iejaukties Katalonijas neatkarības lietā, bet lūdzam, lai ANO no jauna apstiprina, ka valdības nevar apspiest politisko neapmierinātību ar patvarīgām apcietināšanām," skaidroja Emersons. "Spānijai šie cilvēki ir jāatbrīvo."
ANO darba grupā ir neatkarīgi cilvēktiesību eksperti, un tā izvērtējusi simtiem lietu, arī "WikiLeaks" dibinātāja Džūljena Asanža un Mjanmas bijušās aktīvistes Aunas San Su Čži lietas.
Darba grupas viedokļi nav juridiski saistoši, un valstis var pieprasīt lēmumu pārskatīšanu divu mēnešu laikā, ja tās sniedz jaunu informāciju, ar ko tiek apšaubīts lēmuma pamats.
Katalonijas valdība 1. oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Žunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudēja divus mandātus, izcīnot 70 no 135 deputātu vietām. Visvairāk balsu tomēr izcīnīja centriski liberālā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi"), kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā.
