Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Ķīnas pēdējo gadu pūliņi reformēt militāros spēkus un paplašināt militāro operāciju zonas arī tālu aiz valsts robežām, izveidot aizjūras atbalsta punktus, rada raizes ES politikas veidotājiem un politiskajiem ekspertiem, raksta militārais portāls "Janes".

"Ķīna dinamiski sakārto savu militāro spēku attiecīgi tās aizvien augošajai ekonomiskajai ietekmei. Ķīnas prezidents Sji Džiņpins attīsta valsts spēju projicēt spēku ārpus tās robežām," Eiropas Ārējās darbības dienesta Ķīnas un Austrumāzijas nodaļas direktora vietnieks Kristofers Manē janvāra beigās brīdinājis Eiropas Parlamenta pārstāvjus.

Manē skaidrojis, ka Ķīnai vēl joprojām trūkst varas, lai virzītu hegemonisku jeb vienpusēji uzspiestu politiku, bet tā būvē pamatus, kas ļautu Ķīnai to darīt drīzā nākotnē.

Pagājušā gada vasarā, žurnāls "The Diplomat" ziņoja, ka Ķīna nelielajā Āfrikas valstī Džibuti pie globāli svarīgā kuģu ceļa caur Sarkano jūru atklāja savu pirmo militāro bāzi ārvalstīs. Paredzēts, ka līdz 2026. gadam Ķīna šajā valstī varētu izvietot līdz pat 10 000 karavīru.

Militāro bāzu izvietošana Āfrikā var veicināt kontinenta ekonomisko izaugsmi. Piemēram, ASV, kurai arī nelielajā valstī ir militārā bāze, katru gadu Džibuti valstīm maksā 63 miljonus ASV dolāru, savukārt Ķīna tai grasās maksāt 20 miljonus katru gadu, neņemot vērā vēl miljardus, kurus Ķīna taisās ieguldīt dzelzceļu, ostu, industriālo parku un banku būvēšanā Āfrikas valstīs Ziņo "Quartz Afrika".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!