Foto: Kadrs no video

Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs šī gada pirmajā Eiropas Parlamenta plenārsesijā deputātus iepazīstina ar savas valsts prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Zem video izvēlnē iespējams izvēlēties tulkojumu latviešu valodā:

Jau iepriekš izziņots, ka Bulgārijas prezidentūras turpinās savas priekšgājējas Igaunijas uzsākto, par vienu no galvenajiem prezidentūras darbiem izvirzot digitālā ekonomikas attīstību un digitālo prasmju apguvi. Īpaša uzmanība veltīta arī Eiropas un jauniešu nākotnei, kā arī drošības un stabilitātes veicināšana spēcīgā un vienotā Eiropā.

Bulgārijas prezidentūrā tiek sagaidīta arī Eiropas Savienības paplašināšanās idejas turpināšana, īpašu uzmanību veltot Rietumbalkānu reģiona integrācijai. "Mūsu prezidentūras laikā ES paplašināšanās nav paredzēta, bet mums ir vairākas kandidātvalstis. Ir ļoti svarīgi pateikt šīm valstīm, vai tās patiešām var kandidēt uz dalību ES un kas tām jādara, lai par tādām kļūtu. Cilvēki šajās valstīs cer un vēlas dzīvot labāk, un Eiropa ir pareizais ceļš," norāda Borisovs.

"Ja Balkāni šķobīsies, šķobīsies visa Eiropa," viņš skaidro. Bulgārijas premjers uzsver nepieciešamību ieguldīt Balkānu infrastruktūrā un reģiona jauniešos, jo to vēlas arī Ķīna, Krievija un Saūda Arābija, bet, ja tas notiks, Eiropa būs zaudētāja. "Pienācis laiks reģionu iecelt saulītē. Balkānu kā reģiona drošība ir visas Eiropas drošības garants."

Tomēr kā vienu no prioritātēm viņš min migrācijas problēmas risināšanu. Borisovs norāda, ka Bulgārija spējusi migrācijas cunami gada laikā samazināt līdz nullei, bet Eiropai kopumā jāturpina risināt šī problēma un jāpalīdz tām valstīm, kuras uzņem vairumu migrantu. Tāpat, viņaprāt, jācīnās ar cēloņiem, palīdzot tām valstīm,no kurām bēgļi nāk.

Tāpat Borisovs uzsver nepieciešamību normalizēt attiecības ar Krieviju.

Viņš izteica pateicību "vecajai Eiropai", kura Bulgārijā un visā reģionā ir ieguldījusi miljardus, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt Kohēzijas fondu atbalstu.

Bulgārija pirmo reizi ir kļuvusi par ES Padomes prezidējošo valsti. Prezidentūra ilgs sešus mēnešus – no 1. janvāra līdz 30. jūnijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!