Bangladešas mērķis ir nogādāt visus rohindžus atpakaļ dzimtenē divu gadu laikā. Katru nedēļu Mjanma uzņems atpakaļ 1500 rohindžu.
Palīdzības aģentūras ir paudušas bažas par piespiedu repatriāciju.
ANO Augstākās komisijas pārstāvji bēgļu jautājumos apgalvo, ka Mjanmā nepieciešams risināt krīzes pamatcēloņus un bēgļiem ļaut atgriezties tikai tad, kad tas būs droši. Pagaidām abas valstis ir vienojušās par to, ka repatriācija notiks brīvprātīgā kārtā.
Valstu nolīgumā nav norādīts, kad process sāksies, bet ir zināms, ka Mjanma nodrošinās pagaidu patvērumu tiem, kuri nolēmuši atgriezties.
Vardarbība pārsvarā budistu apdzīvotajā Mjanmā uzliesmoja 25. augustā, kad rohindžu nemiernieku kaujinieki uzbruka vairāk nekā 30 policijas posteņiem. Armijas atbildes operācijas rezultātā simti tūkstoši rohindžu bēga uz kaimiņos esošo Bangladešu.
Plaši izskanot apsūdzībām par vardarbību pret rohindžiem, tika veikta iekšējā izmeklēšana, kurā Mjanmas armija noliedza jebkādu savu vainu, noliedzot civiliedzīvotāju slepkavības, ciemu nodedzināšanu, sieviešu un meiteņu izvarošanu, un zagšanu.
Tomēr valdības secinājumi neatbilda tam, ko bija novērojuši žurnālisti. ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons Mjanmā notiekošo nosauca par etnisko tīrīšanu. Arī ANO notiekošajā saskata etniskās tīrīšanas raksturu.
Novembrī Bangladeša un Mjanma parakstīja vienošanos par simtiem tūkstošu rohindžu bēgļu atgriešanos mājās. MSF gan atzīmē, ka vienošanās ir pāragra, jo cilvēki joprojām turpina bēgt no Mjanmas.
Rohindžu minoritātei Mjanmā nav pilsoņu tiesībās, viņi tiek uzskatīti par musulmaņu imigrantiem no Bangladešas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
