Šī Kļinceviča replika bijusi atbilde Ukrainas premjerministra Volodimira Groismana izteikumam, ka Kijeva nav gatava pieņemt Maskavas piedāvājumu atgriezt Ukrainas militāro tehniku no Krimas. Tā vietā ierosinot atgriezt Krimu ar visu floti.

"Šādi atbildot Krievijas prezidenta labajam piedāvājumam, kas pavērtu iespējas normalizēt Krievijas un Ukrainas attiecības citās jomās, Kijevas režīms kārtējo reizi apliecināja, ka tas ir pilnībā neadekvāts," paudis Kļincevičs.

"Mums ir pamats nežēlīgi kritizēt Ziemeļkoreju par raķešu izmēģinājumiem. Bet, runājot par spējām rast kompromisus un vienoties, Ziemeļkoreja pārspēj Kijevu. Es uzskatu, ka Ukrainas prezidentam Petro Porošenko vajadzētu doties uz Phenjanu, apciemot Kimu Čenunu un kaut ko pamācīties," spriedis Kļincevičs.

Ceturtdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava atdot Ukrainai tās militāro tehniku, kas palikusi Krimā, lai gan tā ir nožēlojamā stāvoklī. Saskaņā ar Putina pausto, runa ir pat dučiem kaujas kuģu un lidaparātu.

Saskaņā ar Ukrainas portāla "Unian" vēstīto, Krimā palikuši 17 kuģi un laivas, tostarp 11 karakuģi. Portāls, atsaucoties uz Krievijas televīzijā pārraidītu sižetu, raksta, ka kopš Krievijas veiktās Krimas okupācijas, kas notika 2014. gada februārī, kuģi pamatīgi nolaisti un ir sliktā stāvoklī.

Ukrainas flotes komandieris Igors Vorončenko skaidrojis, ka šis piedāvājums prasa nopietnu izpēti un lēmumu pieņems valsts vadība, savukārt Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Mariana Betsa norādījusi, ka piedāvājums tiek izskatīts.

Šī gan nav pirmā reize, kad Krievijas politiķi slavē Ziemeļkorejas diktatoru, pret kuru plašas sankcijas vērsušas daudzas pasaules valstis, kā arī ANO Drošības padome. Vēl janvāra sākumā Putins Čenunu raksturoja kā "pilnīgi kompetentu un nobriedušu politiķi'', kurš "sasniedzis savu stratēģisko mērķi" iegūt kodolarsenālu. Ziemeļkoreja 2017.gadā sarīkoja divus kodolizmēģinājumus un vairākus ballistisko raķešu izmēģinājumus, par ko saņēma plašu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.

Ukrainai piederošo Krimas pussalu Krievija okupēja 2014. gada februārī. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apgabalus Ukrainas austrumos.