Foto: AFP/Scanpix/LETA

Sīrijas armija ar Krievijas gaisa spēku atbalstu kopš decembra beigām īsteno plašu kampaņu pret Turcijas atbalstītajiem opozīcijas grupējumiem Idlibas reģionā. Lai gan Damaska solījusi ieņemt arī pašu Idlibas pilsētu, aktīvajās kaujās pagaidām tikšot ieņemta tikai reģiona austrumu daļa, jo to paredzot vienošanās ar Turciju, vēsta ziņu aģentūra UPI.

Pēc tam, kad valdības spēki ar sabiedroto atbalstu ieņēma vairāk nekā 50 ciematus Idlibas apkārtnē, trešdienas vakarā ziņots, ka tie kontrolē arī Abū ed Duhūras lidostu, kuru vēloties iegūt Krievijas spēki, norāda medijs. Tas atzīmē, ka iepriekš pretenzijas uz lidostu bija arī Turcijai, kura vēlējās šo militāro būvi izmantot par savu novērošanas pozīciju.

Idlibas reģiona nākotne ir neskaidra. Par vienu no lielākajiem šķēršļiem Sīrijas ilgtermiņa panākumos tajā tiek uzskatīts fakts, ka kopš 2015. gada Idlibā dominē islāmistu grupējumi, no kuriem spēcīgākais ir "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS). Tajā vadošais flangs ir teroristu grupējums "Fateh al-Sham" (agrāk pazīstams kā "Al Nusra Front").

Pretēji "Daesh", kura rindās ir tūkstošiem kaujinieku no dažādām pasaules malām, šo džihādistu grupējumu pārsvarā veido vietējie sīrieši. Turklāt vairums ir tieši no Idlibas reģiona, kurā jau 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā sakņojās ar tā brīža prezidentu Hafeza al Asada režīmu konfliktējošā "Musulmaņu brālība". Tas nozīmē, ka viņiem ir liels atbalsts iedzīvotāju vidū, un, frontei nākot tuvāk, viņi varēs viegli uzdoties par vietējiem iedzīvotājiem.

Kopš 2015. gada nogales, kad ar Krievijas un Irānas palīdzību Sīrija no opozīcijas pamazām atguva teritorijas dažādās valsts malās, kaujinieki, kuri netika nogalināti kaujās, kā arī viņu ģimenes ANO uzraudzībā regulāri tika pārvesti uz Idlibas reģionu. Mērķis tam visu šo laiku bijusi "mini Afganistānas" veidošana pēc principa, ka dažādi savstarpēji konfliktējoši grupējumi paši sevi novājinās, raksta UPI.

Tomēr šis plāns mainīts pērn, kad Turcija izteica vēlmi Damaskas un Alepo tuvumā izvietot savus miera spēkus kā buferzonu. Irāna nevēlējās pieļaut Turcijas spēku dziļāku ieiešanu Sīrijā, turklāt turku atbalstītā opozīcija iepriekš jau bija noraidījusi irāņu miera spēku izvietošanu Damaskas pievārtē esošajā Austrumgutā. Ziņu aģentūra norāda, ka sarunu rezultātā tomēr panākta vienošanās par Turcijas spēku ieiešanu Idlibas ziemeļos, gar kurdu kontrolētajām zemēm, savukārt Krievijas spēki tika izvietoti Alepo, bet Irāna pastiprināja sauszemes spēku koncentrāciju ap galvaspilsētu.

Savukārt jaunā karadarbība varētu norādīt uz jaunu vienošanos par zemju pārdali starp Krieviju un Turciju, ziņo UPI. Kopš decembra beigām sāktās kampaņas mērķis esot opozīcijas kontrolētās Idlibas reģiona sadalīšana.

Opozīcijas kaujinieki dodas pretuzbrukumā ar Saūda Arābijas piegādātajām bruņumašīnām "Minerva Special Purpose Vehicles":

#Pt. Moment when Rebels led by Ahrar Sham, Faylaq Sham and #FSA groups started to move to take #Khuwayn using Turkish supplied mine-resistant vehicles (FS flag). https://t.co/nh799JrTiG pic.twitter.com/dYyDXih8NU— Qalaat Al Mudiq (@QalaatAlMudiq) January 11, 2018

Attiecīgi Idlibas reģiona austrumu daļu ar Krievijas atbalstu kontrolētu Sīrijas valdības spēki, bet rietumdaļa paliktu Turcijas ietekmes zonā. Šīs sadales jaunā aptuvenā robeža esot Alepo-Homsas lielceļš (kartē iezīmēts ar zilu līniju), medijam norādījuši dažādi avoti. Reģiona austrumu daļu kopš gada sākuma jau pametusi liela daļa iedzīvotāju, kuri kopš pilsoņkara sākuma 2011 gadā iestājušies pret Bašara al Asada režīmu.

HTS soctīklos paziņojuši, ka pametuši teritorijas uz austrumiem no Sīrijas spēku ieņemtajām teritorijām. Tas nozīmē, ka teritoriju pametuši opozīcijas spēcīgākie islāmistu, tostarp džihādistu grupējumi, bet tajā palikuši desmitiem mazāku grupējumu kaujinieki, no kuriem daļa darbojas tikai dzimto ciemu robežās, kā arī tādi, kas tiek uzskatīti par mērenajiem, un vēlas sekulāras un demokrātiskas valsts izveidošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!