Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Totalitārajā Ziemeļkorejā, kurā 21. gadsimtā joprojām ir saglabājusies Staļina laika Padomju Savienībai līdzīga sistēma ar spēcīgu vadoņa kultu un kolektīvismu, periodiski darīt fizisku darbu uz laukiem jādodas arī "baltā darba" darītājiem.

Piektdien pasaulē izolētākajā valstī aizvadīta šogad pirmā diena, kad savus kabinetus un rakstāmgaldus, lai dotos strādāt kolektīvajā saimniecībā, bija jāpamet ierēdņiem.

Ziemeļkorejas Centrālās ziņu aģentūras izplatītajās fotogrāfijās redzams, ka izpildot diktatūrām svarīgos rituālus, ierēdņi pirms ķeršanās pie lāpstām ar karogiem rokās maršē cauri galvaspilsētai Phenjanai.

Labi organizēti masu pasākumi ar mērķi parādīt ziemeļkorejiešu tikumīgo un labo dzīvi, ir neatņemama valsts propagandas daļa. Tiesa, realitātē Ziemeļkoreja ir nevis "darbaļaužu paradīze", bet viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm.

Valstī pietrūkst pārtikas un tā nespēj nodrošināt sevi ar pietiekamu elektroenerģijas daudzumu. Situāciju neatvieglo Phenjanas centieni iegūt kodolieročus, kā dēļ pret Ziemeļkoreju ir vērstas starptautiskas sankcijas.

Lai saglabātu savu varu, režīms ļoti stingri vēršas pret tiem, kuru lojalitāte pret to tiek apšaubīta. Tāpat vidusmēra ziemeļkorejietim nav iespējas pēc paša vēlēšanās pamest valsti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!