Ceturtdien notikusi neformāla politiķu un Izglītības un zinātnes ministrijas un Ārlietu ministrijas amatpersonu tikšanās, lai apspriestu EHU situāciju.
"Mēs apspriedām, kā atrisināt problēmas, uz kurām norādīja eksperti," pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Jurgita Petrauskiene. "Mēs meklējam risinājumu, tiek gatavots plāns." Viņa piebilda, ka viņas kompetencē nav runāt par EHU nākotni.
Kā norāda SKVC, negatīvais EHU vērtējums uzskatāms par pamatu anulēt licenci studiju pakalpojumu sniegšanai un ar to saistītajai darbībai.
Universitāte šo lēmumu var līdz 11.janvārim pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministra izveidotai komisijai un 30 dienu laikā tiesai, bet augstskolas pārstāvji nav norādījuši, vai to darīs.
EHU ir privāta augstskola, kas 1992.gadā dibināta Minskā. Vēlāk Baltkrievijas varas iestādes to slēdza, bet 2004.gadā universitāte pieņēma Lietuvas valdības uzaicinājumu un pārcēlās uz Viļņu. Šajā akadēmiskajā gadā tur mācās 847 studenti, 95% no viņiem ir baltkrievi.
Šogad EHU tika vērtēta tādēļ, ka iepriekšējā vērtēšanas reizē 2014.gadā šīs augstskolas darbība tika novērtēta negatīvi un tā saņēma akreditāciju tikai uz trim gadiem. Jaunajā pārskatā negatīvi novērtēta EHU stratēģiskā vadība, kā arī darbība zinātnes un/vai mākslas jomā.
"Eksperti uzskata, ka vajadzīga skaidra izšķiršanās starp EHU kā politisku projektu un universitāti. Īslaicīgs finansējums vairāk piemērots politiskam projektam; galvenais risks, kas saglabājas attiecībā uz EHU, ir universitātes finansējums. Šāda modeļa universitāte saskaras ar grūtībām, kad tai jādarbojas tādā tiesiskajā vidē, kur tiek pieprasīts, lai universitāte veiktu gan mācību darbu, gan attīstītu starptautiska līmeņa zinātnisko darbību un nodrošinātu šo darbību kvalitāti. Šādos apstākļos universitātes ilgtspēja raisa šaubas, jo nav prognozējama," norādījuši vērtētāji.
"Būtisks ieteikums universitātei pēc 2014.gada novērtējuma bija izstrādāt konsekventu zinātniskās pētniecības stratēģiju. (..) Taču arī 2017.gadā konstatēts, ka universitātei nav skaidras zinātniskās darbības stratēģijas, pastāv tikai stratēģijas daļas, ambīciju saraksts bez skaidras stratēģijas pārvaldības un finansējuma plāna, kas uzturētu zinātniskās darbības izaugsmi. Universitāti iegrožo pašreizējais finansējuma modelis un konsekventas stratēģijas trūkums," viņi secinājuši.
EHU savukārt paziņojusi, ka augstskolas padome nepiekrīt šim vērtējumam un uzskata, ka reformas, kas veiktas no 2015. līdz 2017.gadam, būtiski ietekmējušas universitātes stratēģisko pārvaldību, studiju un zinātnes attīstību, kas atzīts arī augstskolas donoru konferencē.
EHU vadība paudusi nožēlu, ka SKVC savā ziņojumā nav ņēmusi vērā universitātes politisko nozīmību Baltkrievijai.
