Ja Korejas pussalā izceltos militārs konflikts, Krievija to censtos izmantot savā labā, piedāvājot sevi pasaulei kā vienu no svarīgajiem konflikta risinātājiem, norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izpilddirektors Andis Kudors.
Pēc eksperta domām, Krievija var izmantot situāciju Korejas pussalā sev par labu un būt par starpnieku Ziemeļkorejas krīzes risināšanā, sadarbojoties ar ASV. Tomēr, lai gan Krievija var ietekmēt Ziemeļkoreju, īstais starpnieks šajā jautājumā ir Ķīna, kurai ir lielāka ietekme, uzskata Kudors. Viņš gan piebilst - ja sāktos militārs konflikts, Krievija to mēģinātu izmantot. Viņaprāt, tā piedāvātu sevi pasaulei kā vienu no situācijas risinātājiem, tādā veidā cenšoties pasniegt sevi kā valsti bez kuras pasaulē neko nevar atrisināt.
"Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī 2018. gadā starptautiski, tajā skaitā Tuvajos Austrumos, īstenos tādu politiku, kas, pēc viņa domām, vairos viņa kā globāla spēlētāja statusu. Tas ir vajadzīgs, lai nezaudētu varu valsts iekšienē un Rietumi nevarētu ietekmēt procesus Krievijas kaimiņvalstīs un pašā Krievijā. Sīrija ir viens no instrumentiem, lai šo panāktu," skaidroja APPC izpilddirektors.
Viņš arī atzīmēja - kā ASV kādu savu stratēģisko klātbūtni noteiktos reģionos samazina, tā autoritārie režīmi kļūst spēcīgāki, piemēram, Irāna un Sīrija. Krievija īsteno politiku Tuvajos Austrumos, gan sasniedzot tiešus mērķus, piemēram, paturot Sīrijā savu militāro bāzi, gan arī plašākus, piemēram, sēžot vienkopus pie galda ar ietekmīgām valstīm un lemjot par tautu likteņiem, sacīja Kudors.
Jau ziņots, ka spriedze Korejas pussalā pēdējos mēnešos ir pieaugusi, ASV prezidentam un Ziemeļkorejas līderim iesaistoties asā vārdu apmaiņā un izsakot draudus iznīcināt otru pusi. Tikmēr Krievijas prezidents aicināja visas puses "izbeigt situācijas pasliktināšanu" un sacīja, ka Maskava neatzīst Ziemeļkorejas kā kodolvalsts statusu.
Ziemeļkoreja pērn novembra beigās izmēģināja starpkontinentālu ballistisko raķeti, kuras darbības rādiuss, kā atzinis Pentagons, esot lielāks nekā iepriekš izmēģinātajām. Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēstīja, ka Ziemeļkoreja ar šo raķeti sasniegusi savu mērķi kļūt par kodolvalsti, un jaunā raķete spēj sasniegt Savienoto Valstu kontinentālo daļu.
Ignorējot ANO rezolūcijas, Ziemeļkoreja 2017. gada laikā ir sarīkojusi divus kodolizmēģinājumus un neskaitāmus ballistisko raķešu izmēģinājumus. ANO Drošības padome septembrī pēc Phenjanas pēdējā kodolizmēģinājuma paplašināja tai piemērotās sankcijas.
