Matarella parakstījis dekrētu par Senāta un parlamenta apakšpalātas atlaišanu, pavēstījusi prezidenta kanceleja.
Pirms tam prezidents atsevišķi tikās ar abu parlamenta palātu spīkeriem un premjerministru Paolo Džentiloni, kurš ceturtdienas vakarā sasauca valdības sēdi, lai noteiktu vēlēšanu datumu.
Kabinets izlēmis, ka vēlēšanas notiks 4.martā.
Aptaujas liecina, ka neviena no partijām vai to koalīcijām nevar cerēt uz absolūto vairākumu, un tas draud Itālijai ar jaunu nestabilitātes periodu. Galvenā cīņa norisināsies starp bijušā premjerministra Silvio Berluskoni vadīto konservatīvo bloku, populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S) un Džentiloni pārstāvēto kreisi centrisko Demokrātisko partiju (PD).
Sagaidāms, ka visvairāk balsu iegūs konservatīvo koalīcija. Lai gan M5S varētu kļūt par partiju, kas viena pati saņēmusi vislielāko balsu skaitu, tai nav neviena iespējamā koalīcijas partnera.
Tikmēr šobrīd valdošo PD, kuru vada arvien nepopulārākais bijušais premjers Mateo Renci, domājams, gaida smaga sakāve.
Taču Džentiloni preses konferencē uzsvēra, ka politiskās nestabilitātes draudus nevajagot pārspīlēt. Viņš atgādināja, ka Itālijai ir jau vēsturiskā pieredze ar īslaicīgām un nestabilām valdībām.
"Mēs esam labi vakcinēti, (..) un šīs biežās pārmaiņas neattur valsti no izaugsmes un attīstības," norādīja pašreizējais valdības vadītājs, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī citās valstīs.
"Es dzirdu ļaudis runājam par [Eiropas] politikas italizāciju," norādīja Džentiloni.
Viņš atzina, ka visām lielākajām Eiropas ekonomiskām, tostarp Lielbritānijai, Spānijai un pat Vācijai, arī ir problēmas ar relatīvu politisko nestabilitāti. Premjers uzsvēra, ka pašreizējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus, kamēr netiks panākta vienošanās par jauna kabineta izveidi.
Tomēr viņš izvairījās no jautājumiem par savu iespējamo palikšanu premjera krēslā, uzņemoties tā dēvētās lielās koalīcijas vadību.
Džentiloni valdība tika steidzīgi izveidota pirms gada, kad no amata atkāpās Renci, kas bija cietis pazemojošu sakāvi referendumā par viņa ierosinātajiem konstitūcijas grozījumiem. Neskatoties uz savu demisiju, Renci saglabāja partijas līdera krēslu, taču kopš tā laika viņa popularitāte turpinājusi kristies, bet PD ir sašķēlusies.